naktī uz piektdienu notika pēdējā laika lielākā huiņa, bet piektdienas vakarā bija semestra pēdējais kursa dzerstiņš. esmu pat mazliet aizmirsusi par pēdējā laika lielāko huiņu, jo vakarvakara pasākums bija tik sirsniņu sildošs. mani burvīgie draugi mani sauca par kursa mammu, saulīti, līmi, bez kuras viņi tur tā nesēdētu, un es apraudājos kaut kādas desmit reizes. man tik ļoti vajadzēja kaut ko tādu dzirdēt. es nekad nevienā kolektīvā neesmu jutusies tik pieņemta un mīlēta, tāpēc šis man ir tik silts pārsteigums, kurā es gribu vienkārši ietīties kā segā.