vakar bija pēdējā jūrmalas studentdzīves balle, kas noslēdzās, riņķojot pa daudzdzīvokļu namu labirintiskajiem pagalmiem un meklējot noklīdušu, satrakojušos meičuku (atradās). vēl pāris cilvēki pat sacīja, ka viņiem žēl manas prombraukšanas un ka manis pietrūks (gan jau, ka ne ilgāk par dažām nedēļām, bet vienalga jauki dzirdēt).