oktobra beigas rīgā - sprēgā rokas (un trīc arī), sprēgā lūpas, pēkšņs saltums pret cilvēkiem, lietām un vietām, bez kuriem, likās, ka nekad neizdzīvošu, toties vasarā iesauļotās sandales uz kājām joprojām izcili labi redzamas.