Nezāl`s jau neiznīkst

kleitiņa, ko no A-Z darināju iekš to skolu - TE!

jau kuro nakti sapņoju vienu un to pašu, precīzāk, sapnī redzu savādu māju iekš mājas. tā ir tāda dīvaina, nenormāli liela ēka, kurā atrodas piecstāvu māja. tad nu es eju tajā lielajā mājā iekšā, apsēžos uz soliņa pie piecstāvenes un kādu gaidu. es pat nezinu, ko es tur gaidu, bet zinu, ka man jāsagaida. neviens nenāk. sēžu es ilgi. un uz lielās ēkas sienas iepretim man vienmēr rāda kādu filmu vai koncertu. es brīžam iedomājos, ka varētu iet iekšā un sameklēt to, ko man vajag satikt, bet ir kaut kā tā kā bail vai tas tur maz būs. drošāk šķiet sēdēt ārā un gaidīt. un tā es tur gaidu jau piekto/sesto nakti.
mokoši.

iedzēru vien kafij, jo citādi jūtos kā tāda grīdslupata. šodien neizgāju ārā no mājas. bail no aukstuma. rīt gan jādodas no paša rīta uz pastu un pēc kleitas uz skolu.
saņēmu pirmo Z-svētku dāvanu. no Signes - pašas tamborētus "katliņķeramos". tik feini! :)

un domāju par 2009., kas tūlīt beigsies. raibs un kontrastains gads bijis. smags, bet labs gads! ja nebūs slinkums, par to uzrakstīšu sīkāk kaut kad vēlāk.

un galvenais es kustos, jūtu, esmu, bet sāpes, vot tās kā odus var gaiņāt prom, bet neaizgaiņās, kāds tāpat iekodīs. odi ir odi, sāpes ir sāpes, ir un viss. taja!

vairāk te - http://www.flickr.com/photos/jmsheldon/sets/72157611980573654/

man krīt širmis. no aukstuma, no pārslodzes. sēžu, dzeru 4 karotīšu melnu kafiju un smejos.
pēc stundas ir skate. man viss ir, izņemot darbus stilos. dumi. bet es vairs nevarēju no sevis to izspiest. gulējusi neesmu diennakti. iepriekšējās piecas naktis tā - pa 3-4 stundiņām. kā es šovakar gulēšu! ka es jums saku.

parīt ir skate. sēžu un taisu darbus. no loga pūš. ir auksti. ā-a. nākamnedēļ es gulēšu. ek, kā gulēšu! un filcēšu.

Janvāris - Hepī, hepī!
Februāris - viena no feinākajām sajūtām pārņem tad, kad ieraugu savus ķimerējumus atradušus īpašnieci.
Marts: gribu, lai ir pavasaris, lai zied narcises un tulpes un lai varu aizbraukt uz K.zemi.
Aprīlis: āāāā, bez interneta kā bez rokām. nevaru, nevaru, nevaru.
Maijs: ciest nevaru, ka mani gruzī par lietām, kurās esmu bezspēcīga, kur es neko nevaru mainīt vai grozīt.
es tā jau pārdzīvoju par visu, kas nesanāk, bet ja arī tur vēl jāsatraucas, man drīz aizbrauks jumts.
Jūnijs: man top jaunas brošas. ideja jau labu laiku pa galvu plivinājās, bet nedēļas nogalē pieķēros un paeksperimentēju. pašai jau baigi patīk. nu, tā, ka nevienu negribas dot prom. :D un labi vien ir, jo ja nevienam nepatiks, paliks vismaz man. heh.
Jūlijs: Tad ir, ir tās "pļek" sajūtas, bet tad pēkšņi pāriet, jo es atceros par savu desmitgadu plānu, kas man jārealizē. Fcuk jūs mazķibeles un dižķibele.
Augusts: šodien uz nodarbību atnāca viens cilvēks. labi jau vismaz ka tā, jo uz turieni braucu pa pēdējiem santīmiem. citādāk netiktu mājā.
Septembris: vakar aizbraucām uz dārzu un es TĀ saēdos ābolus, tā, ka nakts vidū sasāpējās vēders. domāju - toč adošu galus. tagad jau ir cik labāk, bet ābolus vairs neēdīšu. ni, ni. vismaz šonedēļ.
Oktobris: aij, daba, ņem mani atpakaļ uz turieni no kurienes mani esi izvilkusi uz šīs briesmīgās planētas.
Novembris: http://klab.lv/users/rudu/596233.html
Decembris: šonakt sapņoju, ka man ir šausmīgi smuka māja laukos. ka man ir šausmīgi laba dzīve un bija šausmīgi feinas svinības.

šodienas prieks - pabeidzu savu pirmo kleitu. paņēmu uz mājām šo to vēl pielabot. uzvilku un priecājos, ka izdevās un cik daudz jaunu lietu iemācījos, modelēšanas, konstruēšanas un šūšanas laikā. tas, ko es šuvu pirms skolas, aij, to pat kauns par šūšanu nosaukt.tā kā turpinām mācīties.

skate nāk. darbu darbi. no rīta kā sāku, tā gandrīz līdz nākamajam rītam. guļu maz. ēdu daudz. kustos arī daudz. izskatos briesmīgi. izskatos nogurusi, bet esmu puslīdz laimīga, jo man vairs nav jāsēž tikai mājās. es gaidu brīvlaiku. jā, gan! jo pietrūkst filcēšanas. gribas ko jaunu, gribas ko interesantu uzmeistarot, bet nav ne laika, ne spēka. nekas. brīvlaikā. 2 brīvas nedēļas. ek!

un pēc brīvlaika ceru, ka nebūs sliktu ziņu, jo par to, vai skola būs, kas būs, kā būs - nezina neviens.

man ir ĪSTA piparmētru tēja un smilšērkšķu marmelāde. un vakara miers.

šonakt sapņoju, ka man ir šausmīgi smuka māja laukos. ka man ir šausmīgi laba dzīve un bija šausmīgi feinas svinības.

esmu simtprocentīgi nodevusies skolas darbiem. iekšēji jau vairs nav jautājumu sev: nafig es to daru, jo ir ārprātīgi grūti. es daru, jo zinu, ka vajag tā darīt. zin, es labprātāk pavadu bezmiega naktis tādēļ, ka man ir daudz darbu, nevis aiz dumām domām par to, ka stāvu uz vietas.

arlabunakti!

esmu pievarējusi gandrīz 2 litrus kokakōlas. saklausījusies Placebo. vēljoprojām žēl, ka koncerts man gāja gar degunu, bet nu jau sāku tikt tam pāri. skolā daudz darbu. tagad ar` ķeršos ka nu klāt zīmēšanai. mājā visi guļ. ir kluss un beidzot ir miers. lai arī ir milzu nogurums, nakts ir vienīgais laiks, kad varu tā līdz kaulam sajust mieru. tas, ka no rīta būs grūti, pagaidām mani neuztrauc. pēdējā laikā vispār cenšos līdz maksimumam izbaudīt pozitīvos mirkļus, nedomājot par ne tik pozitīvajām sekām. tas nav vieglprātīgi vai egositiski, bet cilvēcīgi. labunakti vai laburītu, kukainīši, zvēriņi, draudziņi!

nāc mācies filcēt Valmierā! Info TE!

vēl vienu ingvertējiņu un ķeršos pie skolas darbiem.

es baigi gaidu vasaru. es jau esmu izdomājusi, ka došos uz K.zemi. mammai būs atvaļinājums, šamā varēs dzīvoties ar Gabi, es atkal ar kādu no brāļiem (vai nu nez, ja salasīsies vēl kāds gribētājs) brauksim ar ričiem uz jūru. vispirms moš uz Kalteni, a, pēc tam, piemēram, Kolku. Baig gribētos tā.

Jau kuro diena fona mūzika man ir Pienvedēja Piedzīvojumi.

"Apstājoties domas ņirb un skrien
Jokoties jo sevišķi man gribas."