Nezāl`s jau neiznīkst - Šodiena

Šodien daudz padarīju un arī domāju. Jo vairāk daru, jo vairāk man gribas izdarīt un rodas spēks no nekā... Istabā veicu ģenerāltīrīšanu, kas izpletās arī koridora sakārtošanā, spoguļu nopulēšanā un vannasistabas gaisotnes uzlabošanā. Jūtos lepna khe-he. un nesaprotu. ja man būtu daudz brīva laika, es noteikti savestu visu māju kārtībā un radītu noskaņu, gaisotni, mājīgumu... bet nav ne mana māja, ne tā laika. ekh. iedomājos atkal šo frāzi, kas man skan galvā bieži - kam ir, tas nezin un nemāk, kam nav, tas sapņo kā varētu, kā gribētu.

maksimā nosmaržoja zemenes. tā īsti, bet maciņš protestēja un vilka tālāk no tām kastēm prom pie pirmās nepieciešamības pārtikas precēm. ekh. un dārzā ar mums zemeņu nav, bet būs dārzeņi. visādi. iestādīju kukurūzu, pupiņas un kabačus pēc indiāņu tradīcijas - visus kopā tā, lai sadarbojoties šie viens otra "dzīves" padara patīkamākas. Respektīvi, lasīju kaut kur mammas žurnālos, ka kukurūzai blakus indiāņi sēja pupiņas, lai šīm ir kur vīties, bet šo abu augu ēnā stādīja kabačus un cukini, lai šiem ir kur paslēpties no karstās saules. redzēs, redzēs, kas no tā visa sanāks.
Nejūtos nogurusi. Pārsteidzoši, bet tā ir. Es vairāk nogurstu no bezdarbības nekā no smaga un nepārtraukta darba. Tas laikam man asinīs no lauku senčiem.