Nezāl`s jau neiznīkst - Komentāri

ostu kanēļstandziņu un sapņoju par vakaru ar svecēm dārzā, kur es sēžu zem ziedošam ābelēm ar ledus tējas krūzi rokās.
vispār jau kaut kādi romantikas uzplūdi bāžas virsū. pavasaris. he. smaržas. tās mani apbur. gribu būt skarba un drūma, bet no tā pūkainuma iekšās nevar izbēgt. a, varbūt nemaz nevajag.
starp citu es te nerakstu, jums rādās. vienkāši šķaudu un nošķaidu visu, kas pagadās.