Nezāl`s jau neiznīkst -

vāru kafiju. manējā nebūs tik laba, kā pie mammas.

mammai kāds no Zviedrijas atvedis šausmīg garšīg kafij.

mamma tajā dienā cepa (precīzāk, tajā momentā jau garnēja) torti. pasūtījums. kaimiņmājā notika kāzas. tad nu es uzlēju kafiju, vēroju, kā šamā garnē to brīnumu...

"nav šķīb? nu tā pus?" viņa jautā.
"nu, ne tak," es atbildu.
"kā tu domā, kād krās te vēl vajag," mamma jautā, rādot uz trauciņu ar dažādu krāsu marmelādēm.
"zaļo!" parliecināti saku.

pa to laiku mana kafija bija ievilkusies, un es grasījos tai pieliet pienu. gāju jau pie ledusskapja, kad mamma ar graciozu žestu - žviukt - iemeta tajā pamatīgu putukrējuma ķopi. "šitā būs labāk!" viņa saka. 
jēziņ, ku tas bij gardi!

tad nu pēc šitādām greznībām, mana ne visai labā kafija ar pienu tāda parodija vien būs. johāi.
taču vienalga - priekā!