* * *

« previous entry | next entry »
Jul. 8., 2011 | 11:50 pm

"mammu, nedusmojies, es taču tevi mīlu!" tam seko buča uz vaiga un apskāviens. mazais vella puika. un tam mazajam, smaidīgajam ģīmītim tak nevar nepiedot. tādos brīžos mana tālu, tālu noslēptā sirds nāk mājās.

viņš tā māk spēlēt uz jūtām un, ja vajag, arī manipulēt, shēmot kā lielais. kad izdevīgi, viņš māk tēlot, ka neko nesaprot, kad vajag, visu saprot labāk kā kāds pieaugušais.


vispār reizēm viņš iztrādā tādus gājienus, ka es nesaprotu, no kurienes tas.

Svešķermenis | ļoti vēlams - neklusēt! | Add to Memories


Comments {0}