ceru, ka tā nav tikai mirāža
Mar. 21., 2011 | 03:29 pm
No:: rudu
reizēm jau uznāk tā iekšējā, ēdošā morāle: man ir 25. un ko es daru? klasesbiedri/paralēlklasesbiedri ar augstskolu diplomiem kabatās, krutiem darbiem, auto un ceļojumiem mērās. ko daru es? kas esmu es? a, ziniet, var jau teikt, ka es pa galvu dabūjusi vai - kas ar mani, kas ar mani - pagājušā nedēļā sapratu, ka, johai, man tak ir priekšrocības, es tak daru to, kas man patīk, es eju virzienā, kas mani patiešām interesē, kamēr liela daļa saprot, ka savu papīru var likt uz nagliņas vai slaucīt ar to pakaļu, jo ekh, ātrumā ir izvēlēts ne tas ceļš.
un man ir foršs dēls, kurš aug acīm redzami, kuram jau veidojas, manuprāt, sakarīga gaume uz visu, kuram ir savs viedoklis par lietām un raksturs.
es garīgi attīstos. kā kādu laiku atpakaļ kāds cibiņš man teica: "dzīve nav sprints, dzīve ir maratons". es kā pa galvu dabūjusi saprotu, ka man tak viss ir kārtībā.
ha, ha, tas pilnmēness biežāk varētu pienākt tik tuvu zemei! :D
un man ir foršs dēls, kurš aug acīm redzami, kuram jau veidojas, manuprāt, sakarīga gaume uz visu, kuram ir savs viedoklis par lietām un raksturs.
es garīgi attīstos. kā kādu laiku atpakaļ kāds cibiņš man teica: "dzīve nav sprints, dzīve ir maratons". es kā pa galvu dabūjusi saprotu, ka man tak viss ir kārtībā.
ha, ha, tas pilnmēness biežāk varētu pienākt tik tuvu zemei! :D