Nezāl`s jau neiznīkst - Komentāri

Gabim dikti dikti patīk tīrīt zobus. Bet, nu redz ļaunā mamma neļauj piecreiz dienā to darīt. Tad ir kaut kas jāizdomā. Gabs viendien saka: "Kitīne (jā, jā, nu jau pāris dienas, mani vairs nesauc par mammu, bet vārdā ) Gabiels pazīmēs, ja!" Nu, lab, iedodu lapu, iedodu zīmuļus, flomīšus... Lai jau zīmē. Šis tur zin aktīvi zīmē. A es aizeju līdz virtuvei. Kā nāku atpakaļ, puik nezīmē uz lapas, bet smuki ar violeto flomīti krāso savu kreiso roku. Kad ierauga mani, tā zin salecās, uztaisa nevainīgu ģīmīti un sak: "Rokas jāmagā!" Nu, lab, ejam uz vannasistabu. Un ko nozīmē - iet uz vannasistabu? Tur ir zobbirste, zobpasta un zaļā glāzīte. Neba jau Gabs sniedzas pēc ziepēm un taisās mazgāt rokas, bet sak: "Zobus itījīs!"
Un tad jau cenšas vēl visādi pa dienu sasmērēt rokas, lai tik jāiet uz vannasistabu. Viendien ataisījis krāsni un rokas pa pelniem, viendien pieķeru virtuvē, kad pļeckājas pa miltu paku, tad paņem manu veco "rudu.lv" zīmogu un saspiež visur, kur var, lai tik jāiet mazgāties. Bet es jau ar esmu viltīga, saku: "Šoreiz iesim mazgāt rokas uz virtuvi." Tad gan džeks nav priecīgs
Un vakar vakarā pirms gulētiešanas zobu tīrīšana tika aizvadīta ar sajūsmas pilnām ovācijām.


Otra lieta. Gabim dikti patīk putekļsūcējs jeb "tūcējs". Neba jau darboties ar to kā vispārpieņemts - uzkopjot māju, bet gan vienkārši vilkt pa istabu, jaukt ārā, visu ko skūvēt... Tad nu sīcis ir atkodis, ka,to lietu izvelk brīdī, kad jākārto māju, māju kārto, kad tā ir savandīta un apgiezt māju kājām gaisā Gabim ir talants. Tad nu puik izvāc visu savu mantu plauktu pa grīdu un saka: "Maju sakājtos!" un skren jau pēc tūcēja. Kamēr es vācu pa grīdu samētātās neskaitāmās mašīnas un lego klučus, puik var demolēt "tūcēju". Ideāls plāns, vai ne!

Tad nu trešā lieta. Gabs ir izdomājis, kā var pielīst. Sadara baigās palaidnības. Nu, piemēram, kaut ko salauž, izber man pērlītes, nolauž filcējamo adatu. Es rājos. Šis man pieskrien klāt un saka:"Kuš, kuš, kuš, mamma!" Tad prasās opā, kad paņemu šo, uztaisa nevainīgu ģīmīti, plikšķina savas garās skropstas, iedod buču un saka: "Bučuj mamma mīļā!"
Tāpat viendien izgājām ārā un kaiminos aiz žoga dzīvo puika Gabja vecumā, vārdā Edgars, bet Gabs viņu sauc "Adgars". Ta nu abi parasti bizo gar to žogu, ka man jau galva griežas. Es apsēžos uz soliņa turpat pie mūsu mājas. Tad nu, redz, skriet vienā mirklī apnīk. Abi džeki izdomā, ka vajag pamētāties ar āboliem. Un sāk viens otram mest pāri žogam. Es pieceļos un eju rāties, uz ko mans špicbuks atbild: "Kuš, kuš, mamma! Ej tēdēt. Gabiels junā ar Adgars!" Jopcik, copcik, tad nu es šim teicu, ka nu paklau čalīt es tak redzu, ka tu nerunā, bet mētājies ar āboļiem un anuka tagad būs jāiet mājās, jo tu strādā palaidnības, uz ko šis atkal: 'Bučuj, bučuj mamma," un iedod buču. Hā!