* * *
Feb. 13., 2009 | 02:12 pm
No:: rudu
Sausa anotācija: "Tas ir nesaudzīgi patiess divu brāļu dzīvesstāsts. Pametot kara plosīto pilsētu, māte atstāj dvīņus Lūkasu un Klausu laukos pie vecāsmātes. Lai izdzīvotu, šiem bērniem nepieciešama apgūt necilvēcīgas prasmes – burtiskā nozīmē, jo cilvēki nerīkojas tā, kā šie bērni. Titulromāna „Lielā burtnīca” pamatā ir zēnu dienasgrāmata, kuru rakstot, tika ievērots viens vienīgs noteikums – „sacerējumam jābūt patiesam. Mums jāapraksta tas, kas ir, tas, ko mēs redzam, tas, ko mēs dzirdam, tas, ko mēs darām”."
Tagad, kāpēc man tā grāmata patīk - tīri tas, kā tā ir uzrakstīta. Burtiski apēdas, ne lasās. Brīžam pārņem riebums lasot, bet ne tāds banāls riebums. :D Patiesībā nevar jau izstāstīt, kas man tur patīk. Tas, ka lasi, lasi, vis kaut kas notiekas, nevaru saprast kāpēc īsti tā un tad vienā vietā ir dialogs, kas kā - TINKŠ- pa galvu iedod un viss ir saprotams.
Najā, un tikko tikai uzzināju, ka tā grāmata ir triloģijas pirmā daļa. Tagad gribas arī pārējās izlasīt.
Tagad, kāpēc man tā grāmata patīk - tīri tas, kā tā ir uzrakstīta. Burtiski apēdas, ne lasās. Brīžam pārņem riebums lasot, bet ne tāds banāls riebums. :D Patiesībā nevar jau izstāstīt, kas man tur patīk. Tas, ka lasi, lasi, vis kaut kas notiekas, nevaru saprast kāpēc īsti tā un tad vienā vietā ir dialogs, kas kā - TINKŠ- pa galvu iedod un viss ir saprotams.
Najā, un tikko tikai uzzināju, ka tā grāmata ir triloģijas pirmā daļa. Tagad gribas arī pārējās izlasīt.