* * *
Okt. 30., 2008 | 04:45 pm
No:: rudu
šodien, nākot mājās, pirms autobraucējs mazāsmadzenelielsauto iebrauca milzu peļķē, es paspēju paslēpties aiz kāda to pašu taciņu ejoša onkuļa. nu, ne jau tīšām ar tādu nolūku - vienkārši grasījos, tā teikt, apdzīt.
onkuls bij pamatīgi nošļakstīts un lamājās: "velnsarārā!" Žēl man viņa, jo man viendien gadījās tāpat.
un tā katru dienu - kalnā augšā, no kalna lejā, viendien labi, viendien slikti, viendien tevi apšļaksta dubļiem, viendien esi saulītē, mēnešiem neveicas, vienā mirklī paveicas, tad atkal neveicas, tad atkal veicas... un bla, bla, bla, bet gribas kaut uz mirklīti mazliet vairāk stabilitātes.
onkuls bij pamatīgi nošļakstīts un lamājās: "velnsarārā!" Žēl man viņa, jo man viendien gadījās tāpat.
un tā katru dienu - kalnā augšā, no kalna lejā, viendien labi, viendien slikti, viendien tevi apšļaksta dubļiem, viendien esi saulītē, mēnešiem neveicas, vienā mirklī paveicas, tad atkal neveicas, tad atkal veicas... un bla, bla, bla, bet gribas kaut uz mirklīti mazliet vairāk stabilitātes.