Vakar gadījās tāpat
« previous entry | next entry »
Jun. 29., 2008 | 10:05 pm
kā 2006. gada 19.novembrī:
"Jopcik, ārā rīts. Un tik glīts. Bļāviens runāju rīmēs. Mans mīļākais vārds ir kušs, kas nemaz neesot vārds. Da velns viņzin kas, bet es saku: „Kušššš!”
„No kokiem putni karājas, no putniem koki apgāžas...” (Fona mūzika ielien labajā ausī.) Un starp citu, es apēdu visu šokolādi, ne tāpēc, ka tagad tā ir modē, visi tā dara un pēc tam par to raksta, bet tāpēc, ka viņa ar mani runā, aicina... Un es neatsaku. Tāpat kā saldējums virtuvē no saldētavas kliedz: „Es palikšu vecs. Ļauj man mirt jaunam!”
„Visi runā, ka būs karš, cerams, ka tas nebūs garš...” (Fona mūzika ielien kreisajā ausī) Un man jau sen ir zināms tas, ka jāsāk darīt būs kaut kas... hmmm, noderīgāks."
"Jopcik, ārā rīts. Un tik glīts. Bļāviens runāju rīmēs. Mans mīļākais vārds ir kušs, kas nemaz neesot vārds. Da velns viņzin kas, bet es saku: „Kušššš!”
„No kokiem putni karājas, no putniem koki apgāžas...” (Fona mūzika ielien labajā ausī.) Un starp citu, es apēdu visu šokolādi, ne tāpēc, ka tagad tā ir modē, visi tā dara un pēc tam par to raksta, bet tāpēc, ka viņa ar mani runā, aicina... Un es neatsaku. Tāpat kā saldējums virtuvē no saldētavas kliedz: „Es palikšu vecs. Ļauj man mirt jaunam!”
„Visi runā, ka būs karš, cerams, ka tas nebūs garš...” (Fona mūzika ielien kreisajā ausī) Un man jau sen ir zināms tas, ka jāsāk darīt būs kaut kas... hmmm, noderīgāks."