* * *
Dec. 4., 2007 | 04:18 pm
No:: rudu
ejot pakaļ puikam, parkā dzirdēju kā viena māmiņa runā pa telefonu: "Tu nemaz nezini, mūsu mazajai iznākuši pirmie zobiņi. balti kā pērlītes. nu, nav jau dikti lieli, be tādi tik tikko redzami... un tad nu ir niķīga, niķīga."
vienreiz veikalā, bērnu pārtikas nodaļā divi jaunie vecāki pētīja biezeņus un diskutēja, ko ārste ļāvusi dot, ko vajadzētu izvēlēties. jaunais tēvs bērnu ucinot: "redz, redz, tev būs atkal jauna pārticiņa." un sīcis tur grozās, pīkst un čīkst...
parasti šādās situācijās es atviegloti izelpoju, pasmaidu iekšējo smaidu un nodomāju - cik labi, ka mums tas viss ir garām. tad iedomājos par saviem vienaudžiem, kam bērni būs kaut kad nākotnē. nabadziņi (sorī, bet tās ir manas domas).
he, šiem piedzims, a mūsējais moš jau ies skolā.
un lielā vēdera laiku man gribas atcerēties vēl mazāk.
vienreiz veikalā, bērnu pārtikas nodaļā divi jaunie vecāki pētīja biezeņus un diskutēja, ko ārste ļāvusi dot, ko vajadzētu izvēlēties. jaunais tēvs bērnu ucinot: "redz, redz, tev būs atkal jauna pārticiņa." un sīcis tur grozās, pīkst un čīkst...
parasti šādās situācijās es atviegloti izelpoju, pasmaidu iekšējo smaidu un nodomāju - cik labi, ka mums tas viss ir garām. tad iedomājos par saviem vienaudžiem, kam bērni būs kaut kad nākotnē. nabadziņi (sorī, bet tās ir manas domas).
he, šiem piedzims, a mūsējais moš jau ies skolā.
un lielā vēdera laiku man gribas atcerēties vēl mazāk.