* * *
Jan. 15., 2012 | 12:15 pm
šonakt murgoju par diplomdarba aizstāvēšanu. aktudieniņ, ar mani nav labi. viss tur tas pasākums taisās sākties, bet es tā kā kaut kur ne tur iemesta klīstu un blandos. zāle jau pildās ar cilvēkiem, bet man modeļi nav ieradušies. tērpi ar kaut kur pazuduši. cenšos atrast učeni. atrodu un mēģinu stāstīt bēdu, bet šī man saka: "viss būs labi, viss būs kārtībā..." un aiziet. a, man ta jāģēbj, jāgrimmē, bet nav ne ko, ne ar ko... panika.
sākas. aizstāvēšana sākas. kāds man saka, lai eju ātri publikā atrodu cilvēkus, kas man daudz maz derētu, jo mana kolekcija programmā ir pēdējā, vēl var paspēt gan saģērbt, gan sakrāsot... bet mani tērpi ta nav. man rāda uz pakaramajiem iesāņus. jā, tur ir kaut kas, bet tie nav mani. man saka: "kā nav? 4 mēnešus pati šuvi un tagad saki, ka nav. kas ar tevi?"
un tad es pamodos. gāju padzerties ūdentiņu. pēcāk snaudu tālāk mierīgi.
aktudieniņ.
laikam šodien jāiziet pastaigā. jāmēģina nedomāt tik ļoti par visu to štelli.
sākas. aizstāvēšana sākas. kāds man saka, lai eju ātri publikā atrodu cilvēkus, kas man daudz maz derētu, jo mana kolekcija programmā ir pēdējā, vēl var paspēt gan saģērbt, gan sakrāsot... bet mani tērpi ta nav. man rāda uz pakaramajiem iesāņus. jā, tur ir kaut kas, bet tie nav mani. man saka: "kā nav? 4 mēnešus pati šuvi un tagad saki, ka nav. kas ar tevi?"
un tad es pamodos. gāju padzerties ūdentiņu. pēcāk snaudu tālāk mierīgi.
aktudieniņ.
laikam šodien jāiziet pastaigā. jāmēģina nedomāt tik ļoti par visu to štelli.