* * *
Jan. 28., 2009 | 12:35 pm
dzerot no lielās tumšās krūzes, ieskatījos tajā iekšā un ieraudzīju savu atspulgu. tad atcerējos bērnību. bija mums laukos ar` tāda liela, tumša krūze. es parasti no tās dzēru ar aizvērtām acīm, jo baidījos no tā atspulga. zin atspulgs tāds izķēmots un savā bērna fantāzijā biju sadomājusi, ka tā kaut kāda ļaunā feja, briesmonis, bubulis.. pēc tam jau atnāca prāts un sapratu, ka tas bubulis pati vien esmu, bet vienalga bij nepatīkami skatīties. tagad dzēru un nav bail, un nav nepatīkami. nav ne vainas tam bubulim krūzē.
Svešķermenis | ļoti vēlams - neklusēt! {4} | Add to Memories
* * *
Jan. 28., 2009 | 01:42 pm
Palēkdamās gāju uz pastu pēc savas vēlās dzimšanas dienas dāvanas, ko atļāvos jau labu laiku atpakaļ pasūtināt:
Un ko es redzu - sētas zvirbulis peldas peļķē. Šekā rekā, arī putni mēdz būt zemledus peldētāji, roņi jeb kā sauc tur tos, kas iet peldeties ārā arī ziemā. Tagad žēl, ka foču nebiju paķērusi līdzi, jo šis tur tā palika acis blisinādams, lai arī ļōōti tuvu nogāju garām.
Un ko es redzu - sētas zvirbulis peldas peļķē. Šekā rekā, arī putni mēdz būt zemledus peldētāji, roņi jeb kā sauc tur tos, kas iet peldeties ārā arī ziemā. Tagad žēl, ka foču nebiju paķērusi līdzi, jo šis tur tā palika acis blisinādams, lai arī ļōōti tuvu nogāju garām.