* * *
Nov. 19., 2008 | 11:47 am
Gabis šķirsta manu veco dzejoļu kladi. to, ko es nekad neuzdrošinātos kādam rādīt, to, ko lasot man nāk smiekli par manu padsmitgadnieces naivumu. nē, nav tur tādā stilā "es viņu mīlu, viņš mani ne", bet priekš tagadnes manis - abnormālas banalitātes un baigākā filozofija un it kā dziļās domas. bet tā jau nav dzīve, tā jau nav dzeja... tad es nezināju kā jāraksta un tik rakstīju. tagad zinu, kā vajag, bet neko nevaru uzrakstīt. tā jau laikam tas iekārtots.
bet lai jau puika šķirsta, kamēr neprot lasīt, līdz brīdim, kad iemācīsies, gan jau būs nodriskājis tā, ka nekas neliecinās par to, ka kaut kas tur jebkad bijis.
bet lai jau puika šķirsta, kamēr neprot lasīt, līdz brīdim, kad iemācīsies, gan jau būs nodriskājis tā, ka nekas neliecinās par to, ka kaut kas tur jebkad bijis.
Svešķermenis | ļoti vēlams - neklusēt! | Add to Memories
* * *
Nov. 19., 2008 | 04:00 pm
pēdējās nedēļās es noroku atmiņas. labās. ļauno jau vairs nav, tās, ja arī atceros, nedara sāpes, jo vienkārši prieks, ka ir garām.
sāp labās. par to, ka aizgājušas. žēl, ka nevar tā vienā rāvienā visam nospiest - DELETE - bez emocijām. sāp labais, ai, kā sāp, bet es roku, visu noroku, lai ir labāk. vienīgi tad paliek balta lapa, paliek tukšums, ko nekādi nevar aizpildīt, domāju - arī nevajag. laiks to ņemšot un dabīgi aizpildīšot. runā, ka tā esot pareizi, bet es vēl nezinu, vai mana impulsīvā, nepacietīgā daba tam piekrīt.
sāp labās. par to, ka aizgājušas. žēl, ka nevar tā vienā rāvienā visam nospiest - DELETE - bez emocijām. sāp labais, ai, kā sāp, bet es roku, visu noroku, lai ir labāk. vienīgi tad paliek balta lapa, paliek tukšums, ko nekādi nevar aizpildīt, domāju - arī nevajag. laiks to ņemšot un dabīgi aizpildīšot. runā, ka tā esot pareizi, bet es vēl nezinu, vai mana impulsīvā, nepacietīgā daba tam piekrīt.