* * *
« previous entry | next entry »
Okt. 7., 2007 | 09:38 pm
slima suņa murgi.
man tā nāk miegs, ka atkal jau nevarēšu aizmigt. tas tā savādi, bet pēdējā laikā notiek.
un vispār es zinu, ka esmu šausmīgi haotiska un impulsīva, un visādi citādi samudžinājusies, kas ne īpaši labi ietekmē manu veselību. varētu jau laboties, censties, pūlēties, bet laikam jau ļauties mazohismam un paš-žēlabām ir vieglāk. kur nevejag, meklēju vieglāko ceļu, kur vajag - izvēlos grūtāko.
un vispār laikam par daudz ļaujos sajūtām. bij man periods, ka nevarēju iedzert tēju, kurā paviesojusies karote, jo jutu tās garšu. ar laiku pieradu. tagad tēja ar karotes piegaršu šķiet pašsaprotama. morāle? tās nebūs. un ja nevar saprast, ko vēlējos pateikt, šoreiz tam nav nozīmes. :P.
kļūšu par vēl lielāku bezkauņu. ja vajadzēs. tāds laiks. nu, es domāju, rudens. rudu, rudu, to rudeni es rudu.
man tā nāk miegs, ka atkal jau nevarēšu aizmigt. tas tā savādi, bet pēdējā laikā notiek.
un vispār es zinu, ka esmu šausmīgi haotiska un impulsīva, un visādi citādi samudžinājusies, kas ne īpaši labi ietekmē manu veselību. varētu jau laboties, censties, pūlēties, bet laikam jau ļauties mazohismam un paš-žēlabām ir vieglāk. kur nevejag, meklēju vieglāko ceļu, kur vajag - izvēlos grūtāko.
un vispār laikam par daudz ļaujos sajūtām. bij man periods, ka nevarēju iedzert tēju, kurā paviesojusies karote, jo jutu tās garšu. ar laiku pieradu. tagad tēja ar karotes piegaršu šķiet pašsaprotama. morāle? tās nebūs. un ja nevar saprast, ko vēlējos pateikt, šoreiz tam nav nozīmes. :P.
kļūšu par vēl lielāku bezkauņu. ja vajadzēs. tāds laiks. nu, es domāju, rudens. rudu, rudu, to rudeni es rudu.