Nezāl`s jau neiznīkst - augi

Mana mamma, kas pēc profesijas un pārliecības ir daiļdārzniece, saka, ka es esot cilvēks ar zaļajiem pirkstiņiem. Var jau būt, ka viņai ir taisnība. Uz palodzes man sarkans no čilli pipariem un paprikām. Kad mamma bija ciemos, viņa uzdāvināja mazu, mazu podiņu ar sīciņu kalanhoju, kas man nu jau paaugusies vismaz piecas reizes un atkal jau ziedēs. Vidusskolas laika istabiņā, kad tur ievācos, bija puķe. Momentā aizmirsu nosaukumu, bet tā izskatījās nonīkusi, pusdzīva. Kad es tur sāku mitināties - tā atkopās. Trīs gadu laikā izauga par zaļojošu milzeni. Un neko īpašu jau es ar nedarīju. Tikai aplaistīju ar vienkāršu ūdeni. H, laikam es kaut ko izstaroju.