rudens_students

Līdzīgi kā sen dzirdēta dziesma ļauj atcerēties aizmirstus pārdzīvojumus, kādi bija tai laikā , tā man smarža ļāva patiešām ik reiz saprast, ka esmu pārnācis mājās. Parasti tā bija sastāvējušās tēva ādas jakas smaka, kas karājās turpat koridora skapī un pusdienu ēdiena garaiņi, kuri plūda pa istabām un tūlīt sagaidīja pie ienākšanas kā uzticīgs suns. Tikai atšķirībā no mūzikas, kas radīja nostaļģiskas jūtas, smarža savu esību un lietu īstenību padarīja neapšaubāmu arī neredzamu, līdzīgi kā mušas vasarai ir tik neatņemama un nemanāma sastāvdaļa, tā manam degunam mājāu smarža. Tā pat drīkst atļauties katru reizi būt savādākā tērpā, taču man protams ir tā pati.
Patīkami, ja istabas piepilda tikai siltums un uzticīgais suns, bez cilvēkiem, bez skaņas. Var sajust mieru un klusumu, kurš no sava biezuma ausīs ielien tikai smagiem vēlieniem. Tā, ka ausis reizēm plēš.