Ļoti skumja, bet nerosina domāt - tas man saistās ar Trīra filmām, jo īpaši dejotāju tumsā. Jocīgi, kā man tas ir mainījies, agrāk es biju uz to gatava, tagad vairs nevienu Trīra filmu negribu skatīties, lai cik arī tā netiktu slavēta, es sevi vairs mocīt un spīdzināt negribu.
Man arī ir līdzīgi ar Trīra filmām. Vislabāk patika Dogville un Melanholija, bet pārējās bija pārāk "psiholoģiski graujošas", lai iepatiktos. Trīram tās filmas pilnas ar simboliem, līdz ar to tādam, kā man (ne pārāk izglītotam, attīstītam filozofijā), reizēm ainas ir grūti uztvert.
Es tos viņa simbolus vairs redzēt negribu. Agrāk man likās, ka es jau esmu tik "psiholoģiski sagrauta", ka Trīrs tur neko ar savām manipulācijām sliktāku nepadarīs, līdzīgi kā, ja jau esi līdz kaulam izmircis, ir vienalga - lietus turpinās vai nē, bet tagad es paņemu lietussargu. :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Agrāk man likās, ka es jau esmu tik "psiholoģiski sagrauta", ka Trīrs tur neko ar savām manipulācijām sliktāku nepadarīs, līdzīgi kā, ja jau esi līdz kaulam izmircis, ir vienalga - lietus turpinās vai nē, bet tagad es paņemu lietussargu. :)