ir labi, ka ir pavasaris.
alus pagalmā uz soliņa.

uzdāviniet man laiku. Lūdzu.

man trūkst māju sajūtas un īstas uguns sprakstoņas krāsnī.

mitras malkas smaržu blakus noplukušai vannai ar karstu ūdeni.

ziedošas ābeles un pāraugušu pagalma zālienu.

Man trūkst tā. Trūkst klusuma, kas vakaros dur ausīs. Trūkst pļavas un siena šķūnīšu. Trūkst skriešana ar krančiem un bradāšana pa peļķēm.

Kāpēc man jāilgojas pēc laukiem?!

- ronis naidu neglabā
ronis ielec āliņģī
ielec arī sesks..
- ...?
- yeah.

gribas apsēsties bruģētās ielas maliņā, uz trotuāra maliņas, novilkt zābakus un pabradāt pa peļķēm. Pļek- pļek. Ar plikām kājām. Pļek.
gribas uzlocīt piedurknes un paspēlēties ar dubļiem.
Pļek.pļek.pļek.

vispār man ļoti, ļoti gribas raudāt.

gribas aizbraukt pie mammas, iebužnāties viņai azotē un pateikt, mammu atļauj nebraukt atpakaļ.
Mamma jau atļautu, bet laiks skrien un skrien, un skrien..

Pirms brīvdienām man galvā ir neskaitāmas domas, ko tik visu es izdarīšu pa brīvdienām. Visu, ko gribējās pa nedēļu/ām izdarīt, bet nesanāca laika.
Pirmajā brīvdienā es parasti apsēžos pie tv kā tauriņš pie lampas. Tāds apdullis. It kā patīk, it kā dedzina, bet nevar saprast ko darīt , kur iet. Un tad vakarpusē es apņemos aiziet līdz veikalam, kas izvēršas bezmērķīgā vairāku stundu klīšanā pa pilsētu un parkiem, bet , ja man kāds pajautātu, ko es darīju, kur gāju, ko domāju- es nemelojot varu teikt- es neatceros neko. Tikai pēc laika saprotu, ka kaut kur eju jau pāris stundas.
Nākošās dienas visas līdzīgas (ja nu reiz tādas ir ) . Sākas viss kā pie baltiem ļaužiem- uztaisu brokastis, pabaroju sevi un kaķus, nomazgāju traukus, uzpucēju māju, izmazgāju drēbītes un tad ar apņēmības pilnu skatienu dodos skolas neizlasīto materiālu un neizpildīto darbu kaudzītei.. un jo tuvāk es eju, jo vairāk man negribas tai pat skarties klāt.. Galu galā, man ta;cu ir brīvdiena, un es taču varu mazliet atpūsties un mācīties vēlāk!!
Vēlāk nemaz nepienāk tik drīz. Parasti es attopos, kad termiņi jau skrāpējas gar durvīm, kad jau mēneši neesmu bijusi uz lekcijām.
Un tad ir Bļīīn, ko es visu šo laiku darīju???!! sajūta tāda, it kā kāds vienkārši ik pa laikam pienāk un no kalendāra noplēš kaudzīti dienu.

"Ja Tu pats skrien, laiks arí skrien. Tu auré un klaigá, skrien un valsties, un kúlenjo, un pékshnji saule ir norietéjusi un nosvilpj vakara vilciens, un Tu velcies uz máju vakarinjot. Atliek tikai ar kaut ko aizrauties, un saule jau ir aiz apvárshnja! Ir tikai viena iespéja izturét laiku - vérot un it neko nedarít! Tá dienu var izstiept trís dienu garumá, tik tieshám - vienígi vérojot!"
/Rejs Bredberijs - Pienenju víns/

ja man būtu 75 000 eur , tad :

•  varētu nopirkt dzīvokli Alanya, Turkey , 60 m2,  tikko remontētu, ar baiseinu (tiesa gan koplietošanas..) un iespējams par ar skatu uz jūru.

vai arī

•  varētu nopirkt nolietotu vienistabas dzīvoklīti  Rīga, LV , hruščovenē , ar vecajiem logiem, koplietošanas wc un ar ekselentu skatu kaimiņdārza miskastē.

Bet tā, kā manā bankas kontā nav pat ne 1000 eur, tad man nav par ko lauzīt galvu un vakaros guļu mierīgi. 

yē, salda dzīve ievārījumā! yē!

beidzot esmu saņēmusies un skatos to raidījumu, kur populāri ļauži dzied. un- piedodiet, bet Agnesei Zeltiņai tomēr nevajadzētu dziedāt.
un vispār, nē, es vairāk šito neskatīšos. TF man patika labāk.

mēģināts nav zaudēts. galu galā, tas bij tikai pusmēģinājums.. :))

nu esmu es mazliet apsēsta ar atmiņām par tevi. Esmu.

Mani tipa kolēģi mani tracina. Visa tā cepšanās, ka WC nav pareizie roku dvieļi, ka puķe gaitenī stāv mazliet savādāk.. Nu i čto???

 Nopērk grāmatas un stiepj rādīt visiem uz darbu, un tad visi kolektīvi apjūsmo cik labas grāmatas. It kā grāmatnīcas būtu kaut kāds aizjūras mīts.

Aizbrauc atvaļinājumā un tad sauc visus skatīties bildes, un tad visi skatās un jūsmo.

Pusdienu dzen huiņu parrunājot iepriekšējo tusu un plānojot, ko ēdīs, un puspiecos sāk stāstīt, ka atkal jau ir jāpaliek strādāt vakarā un pa 6dienu vai 7dienu būs jānāk atkal.

Ok. Es saprotu, ka, ja reiz tracina mani,  tās ir manas problēmas.. Bet BESSSĪ!!!

nekad vēl tā nebiju priecājusies par lietu. novilku cimdus un ķēru lāses. un bija sajūta, ka laiks ir apstājies.

tāda sajūta, ka eju pa apli ātrāk un ātrāk. Kā karuselis , kas neapstājas.
vai tā būs vienmēr?

banāli , bet fakts.
bļin.

ir cilvēki ,kurus es cienu un tādu nav daudz. Ir cilvēki , kuri man patīk un tādi ir vēl mazāk. Ir cilvēki, kuri man patīk un kurus es cienu. Tādu ir ļoti, ļoti maz. Un vakar viens tāds tika izņemts no šī reto cilvēku saraksta.

iekšā kaucējs iemeties. nevājš.

*NICINĀJUMS*

skatos draugus un domāju, ka dažiem nenāktu par ļaunu nedaudz paškritikas. Ļubī..Es tev.. Baigi patik.. Perfects video..Pat loti.. Dievinu.. Video ideāls

Bļīiinnn, nu tālu vēl līdz ideālam, pat līdz labam tur ir stipri tālu..

savulaik pie manis nonāca fotogrāfijas, kurās "mans mīļums" nepārprotami bija "mīļums" kādai citai dāmai. mazliet vēlāk tik pat mistiski līdzīga veida fotogrāfijas nonāca pie manis vēlreiz- dāma jau pavisam cita, bet puika tas pats.
laiks pagājis diezgan daudz, bet no tām fotogrāfijām nespēju atvadīties.
Viņš izliekas, ka nekas tāds nav noticis, un es arī par to nerunāju, toties bildes visu nostāda savās vietās. Cilvēks runā vienu, bet jūt pavisam kaut ko citu.

cilvēki tiecas izpētīt cits citu līdz pēdējam.
Neskaitāmi pētījumi, raksti un grāmatas, par to, kā sistematizēt jūtas un sajūtas, kā iztulkot žestus un paredzēt domas. Skatiens pa kreisi-domā par pagātni, skatiens pa labi- doma par nākotni.
Neskatāmas self-help grāmatas un zinātniskā literatūra par to kā motivēt, kā manipulēt, kā panākt sev vēlamo, kā paredzēt cilvēku kā programmu.