Gruzīties par to tagad, kad pagājuši gadi, ir ja ne nepieklājīgi, tad stulbi jau nu noteikti.
Bet uznāk. Un nepāriet. Un nepaliek ar laiku vieglāk, nemaz ar nepaliek. Noklust uz brīdi, lai ar jaunu sparu rautu visu uz āru.
Un uznāk tā, ka rokas sažņaudzas niknās dūrītes un asaras acīs sakāpj līdz pat skropstu galiem. Uznāk, bet jāklusē. Jo gruzīties par to vēl tagad, kad ir pagājuši gadi, ir ja ne nepieklājīgi, tad stulbi jau nu noteikti.

satiku meiteni, ar kuru kopā mācījos līdz 9.klasei. jap. lellīte, klasiskais variants. Blondi matiņi, acīmredzams solārija abonoments, kostjumčiks kā meitenēm no bankas filiālēm.  Puisis ar krutu mašīnu un darbs ar finansēm.

Nē. es negribētu būt kā viņa. Negribētu. Un tomēr sajutos kā neko nesasniegusi niecība. Bļ.

tas viss mani biedē.

lv dzīvo 6348 ēriki un 1218 andras. pieņemsim, ka ir kādi 300 pārīši ar tieši šādu vārdu kombinācija. Un , ka kādi 100 no šiem pāriem uz jāņiem svinējās aizkrauklē.
es ikdienā paeju garām cilvēku bariem. palaižu gar ausīm neskaitāmas jsarunas. bet šodien krustojumā es dzirdu tieši šo- par andru un ēriku, kas šajos jāņos aizkrauklē izšķīrās.

cilvēki ir dažādi.
daži, redzot uz svešu cilvēku balkoniem izkārtu veļu, sajūtas tīri vai personīgi aizvainoti. Man arī ir personīgi- pilnīgi vienalga, ko viņi tur dara uz saviem balkoniem,galvenais, lai nesmird un nerāpjas manējā. Mans balkons- mana pils. Vai veļas žāvētava.

tagad kaut kā sanāk satikt savus ex-kursabiedrus no rītiem. Viņi tagad nodod bakalauru un vispār ir baigi foršie. Es tik tāda , nekāda, aizgāju, pametu, turklāt vēl no lu pārgāju uz rtu, no vēsturniekiem uz cilvēkresursiem. Vai kā viņa teica"cilvēk..ko? tu tagad mācies?"
ai, bļin, neko..

esiet sviecinātas , skumjas!

Депрессняк

gribu viņu vairāk nekā drīkst

škiet, ir noticis nenotiekamais.
bļin. a tagad bail.
bļin. a ko tagad- vai tagad ir īstais laiks??

.. un ko tad es tev teikšu?? kā iet un ko dari? banālas un nodrāztas frāzes, par to, ka paši jauni un viss ok.

i'm so fucked up. so so so

pavasaris uzdzen nostaļģiju, kuru es nemaz negribu, un es neprotu tikt ar to galā. ne-pro-tu.

...

un tu atbildēsi kaut ko tik ļoti no tava repertuāra, ka es aplauzīšos. es zinu. aplauzīšos un es vēlēšos kaut nekad nebūtu tevi satikusi vispār nekad, nekad nekad..

...

never say never

....

so so so

...

un manā e-pastā stāv tevis rakstītais banālais : SVEIKA!! KĀ TEV IET? SEN NEESI REDZĒTA! ;)

man škiet, ka beidzot ir gana. pietiek.
man jāiet prom, jāizbeidz un viss.
jāatrod arī kur dzīvot un tā..

tam ta ra ta ta
pēc pēc 9.maija viss rādās tīkamākās krāsās.

nūuu.. nūu...

grūsnass žāvētas reņģes.
neslikti.

tikko kā nokonstatēju, ka kafija beidzot ir pareizajā siltumā, saldumā un baltumā, tad kaķis to izgāž. labi, ka ir vismaz tie 3 mm, kas šķir kafijas peļķi no datoriņa virsmas.

ja stiepj līdzi lielo lietussargu, lietus, protams, vairs nelīst.

ai, paldies tam cilvēkam, kas atteicās, un tagad tieku rīt kā baltais cilvēks pie daktera.. :)
...
gaidu vienu e-pastu ar materiāliem skolai. Puisis saka, ka viņš jau esot nosūtījis uz gmail.com. A man nekā. Iedodu otru e-pasta adresi inbox.lv.. Un atkal nekā. Nu čto za h...??

blī, zvani 2 dienas, nevari sazvanīt.. šorīt beidzot sazvanu- a tuvākais laiks , kad pierakstīties- otrdien..
a man rīt lapu vag noslēgt. Tad nu jāvelkas un jāgaida, kamēr kāds nokavēs vai neatnāks.. fūu..