Mēs tikāmies martā,
 Kad pūpoli zied
Un tīrumā artā Vējš dzied.
 Vēl mežos bij sniegs,
Vēl upēs bij miegs,
 Bet mums bij prieks.
Mēs tikāmies martā, Mans draugs.
Mēs tikāmies martā,
Kad pūpoli zied
Un tīrumā artā Vējš dzied.
 Un tā jau mēdz būt,
Viss miers tūliņ zūd, Kad mīlu jūt.
Mēs tikāmies martā, Mans draugs

Tiem, kuri nemitīgi pārjautā, kā es to vispār iedomājos- audzināt bērnu, jo ir taču krīze, man gribas pajautāt, vai tad man tagad vajadzētu iet uz mežu un klusi zem egles nomirt- jo ir taču krīze?!
Dažreiz cilvēki ir vienkārši stulbi.

Lielākā daļa cilvēku man vienkārši nepatīk. Nu neko. Gadās tā.
Visi sakliedzas par krīzi. Bet tā arī gadās.
Es drīz būšu mamma, par spīti nesenām ārstu prognozēm, ka diez vai tā jel kad notiks. Tā arī gadās.

tu esi neslēpti skaists.

grūtnieču štelles un citas lietas, bļ.

pēc visiem šiem vajag un daru, atkal ir pienācis brīdis , kad negribu. Neko negribu.

skatos Kalifornijas seriālu, to, kur Deivids.
sēžu jau trešo dienu čībās un milzu džemperī un nemaz nav slikti. gan jau vēl paspēšu dzīvot kā civilizētam cilvēkam pieklājas.
bišči uz mēnesi pagaudot gribas, bišči mājās pie mammas pankūkas ēst.
nu tā.

 -Tu esi tagad laimīga, ja?

-Uz stulbiem jautājumiem ir tikai stulbas atbildes.

Es vienkārši par to nedomāju.

 

tik un tā patiesība katram ir sava. kādam liekas, ka tas viss ir tikai mana vaina. kādam liekas, ka tas ir daudzu apstākļu mijiedarbības rezultāts. kāds par to vispār nedomā.
un tomēr man gribas pateikt, ka kompromiss ir tikai tad, kad abas puses piekāpjas līdzvērtīgi,nevis tā to vēlies tu. Tas nav nekāds kompromiss, kad man padevīgi visa sava dzīve ir jāatmet un turklāt vēl vakaros tev laimīgi jāsmaida. Tas nav kompromiss, ja tu dari kā vēlies,m bet es atsakos no visa. Un , ja tāpēc es esmu tā briesmīgā, ja gribu, lai arī manas domas ir cienītas, lai manas jūtas ir uzklausītas, tad lai nu tā būtu.
un ejiet jūs visi dillēs ar visiem saviem- nu piekāpies taču, nu paklusē taču, esi taču laba pret viņu. It kā manis pašas nemaz nebūtu šajā pasaulē.

a man šodien Ziemassvētki.

saprāts nav brālis.
šoden tiešām nē.

tās ir tikai pohas. pasāpēs un pāries.

jāatzīst, ka pārmaiņas vairāk vai mazāk man ir biedējušas vienmēr, taču šoreiz ir pavisam traki. Tā , ka gribas pabāzt galvu zem spilvena un dungot- es neko nezinu, es neko nedzirdu, la la lāaa.
Ilgi jau tas nevilksies. Tikai pāris nedēļas. Pēc tam viss jau būs vairāk nekā skaidrs.

ю нов беиби аний вей ю вил мит ми

par aizaugušiem ceriņu krūmiem
par saulē sasilušām upenēm
par amēliju
par konfekšu kastes smaržu
par atlipušu loga krāsu
par nozagtem cukurgraudiem
par vakaru siena kaudzē
par sarunām ar mārtiņu
par nozedējušām pienenēm
par lielām peļķēm uz asfalta
par ticēšanu

es varu izdomāt simtiem iemeslu, kas varētu būt ne tā.

realitāte ir skarba, bet sapņi tik pliekani. Domas apaug ar aizspriedumiem un vārdi ar aizvainojumu. Viss tik novazāts, nodrāzts un tukšs.
Viņš skatās un nesaka neko. Viņam ir veca takša acis un jaka ar milzu kabatām, kuru pūkainajā oderē var sasildīt arī dažas svešas rokas.
Katram savs sapnis jāizdzīvo. Katram savas ilūzijas jāizlolo. Katram savs, jo visas lielās lietas pasaulē ir pa vienai.

viss kas notiek, notiek uz labu. izdomājam iemeslus, attaisnojumus un lietas, kas nekad nevarētu notikt.
Viņš ir  apaudzis ar iedomu ķērpjiem, es vairs negribu viņu īstu. Tāds viņš ir parasts un ierasts kā kafija ar pienu un cukuru. Es neskatos uz viņu, es klusībā sajūsminos par viņa balsi, par vārdiem kā stikla pērlītēm teikumu krellēs. Es neskatos, man bail dabūt viņu īstu.
Priekškars aizvērsies ciet un es došos mājās, pa ceļam no tramjava pieturas draudzējoties ar cigareti.
Ir auksts un vēl vakariņas jātaisa. Un kaķi jāpabaro, uz veikalu jāiet un grīda jāmazgā. Nekādas romatikas, nekādas iztēles spēles, nekādas sajūtas.

sasodīti gribas dzīvot

a citādi - viss pa vecam

Līdz šim par mātesplati biju dzirdējusi tikai informātikas stundās un tas man likās kaut kas nezināms un tāls. Tagad šī tālā figņa ir nobeigusies manā ķep-ļepā un atstājusi manas ausis  bez iespējām baroties mūziciņu no datora un mani pašu bez ikvakara i-neta priekiem.