why bother
ļoti lepojos ar to, cik maz laika esmu pavadījusi gatavojoties eksāmeniem vai citām tamlīdzīgām bezjēdzīgām strukturālajām atbildībām, kas mani vienmēr dzinušas izmisumā, jo nu, i absolutely must live up to some expectations.
fredija homie house aptaujā uz jautājumu "which of your doings of the past month are you most proud of?" es atbildēju ar "giving up on the idea that i have to be/can be good at things"
un nav tā, ka tas būtu noticis tā netīšām. šis ir prasījis aktīvu piepūli.
cita veida mērķtiecība.
malacītis! 💚💚💚
tikai man ļoti gribas iestarpināt tādu "don't throw the baby out with the bathwater" un norādīt, ka ir ļoti liela atšķirība starp "have to be good at things" un "can be good at things" - pirmo noteikti vajag atmest, bet otro gan ne. jo tur jau viss atkarīgs no tā, ko dari un kādā kontekstā, un mazāks spiediens parasti paver telpu sevis atzīšanai un saprašanai, lai ieraudzītu, ka(s) ne tikai var izdoties, bet jau izdodas. mums katram ir ne tikai trūkumi, bet arī stiprās puses, un apzināties vajag abus!