19 September 2007 @ 04:46 pm
 
lai vai kā es centos izvairities no prozas skaitishanas, tomer shodien man bija janoskaita tā proza.
un beigās nu es dabūju 9..
un tagad sūta skolas mērogā.
no ka visvairāk es baidījos.
tik ļoti nepatīk citiem kko stāstīt un uztāties citu priekšā,
un ju suta vel uz leilāku publiku!
fuck it!
un vēl tēma-mīlestība..
pie velna-pateikšu,ka turp nedošos..
man no ši nāv nekādas pozitīvas emocijas,
tikai caur visiem maniem kauliem un skriemeļiem skrien asa elektrība.
bet tomēr.
tā nopūta pēc uzstāšanas nudien bija laba, bet ne tik lieliska, lai es gribētu skaitīt vēl un vēl.
Tags:
 
 
ausīs dun: John Lennon-imagine
 
 
( Post a new comment )
Edis[info]tie_puteksni on September 19th, 2007 - 06:53 pm
Pareiz, like darba intervijās kaut vai, lai nesāktu sarkt aiz nezināšanas ko teikt. Kaut kā jau tas palīdz, lai gan, man bija līdzīgi, kad biju mazāks - necietu to, ka kāds uz mani skatās kad kaut ko skaitu. Vispār atrasties kaut kādas uzmanības centrā, bet tas viss kaut kā palīdzeja pārvarēt tās grūtības un neliedzies, ka pašai nepatīk tas, ka tu esi skolas mērogā.
Varu derēt, ka būsi tur.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
rozhinka: tigers[info]rozhinka on September 19th, 2007 - 09:47 pm
nu varbūt jā tas palīdz, bet nudien man nepatīk gan.
tas ir like tas pats kas pirms mūzikas skolas ieskaitēm un eksāmeniem.
tas kas man vienmēr ir riebies!
(Reply) (Parent) (Link)