Pa nakti es aizmigu pie skaidrām debesīm ar daudz zvaigznēm, bet no rīta pamodos ar lietus lāšu sišanos manā logā un apmākušos laiku.
nav jauki.

Prāts un domāšana mēdz nomākt...

ēdu ābolus, un veljoprojām nojaušu, ak ēst zaļus ābolus nav labi..

man ir prāta nogurums.
nevēlos vairs domāt.
šīs dienas un vakardieans domas mani pat ļoti domājot nogurdina.
ūn pats trakākais es visu laiku domāju, kā tikt no šīm domām vaļā..
par traku?
varbūt..
iet gulēt?
neaizmigšu, domas atkal pārņems mani vel vairāk..
toties es redzēju skaistu saulrietu.. :)
vismaz uz īsu mirkli novērsos no savām domām.
un jā. šodien mani pat mūzika nogurdina..
diez vai, ja es būtu izsalkusi, pat spētu pielikt karoti pie savām lūpām, jo domas mani pa šīm dienām nogurdina.
par ko es domāju?
parak daudz ko
pārak daudz..

palasīju savus dienasgrāmatas ieraktus..
un sparatu, ka es pārsvarā šeit rakstu tikai par domām,sapņiem, un aizmīgšanu..
es atkārtojos ta kā tada veca plate...
laikam jau tas ir nožēlojami..