Pielijusi diena. Pavisam lēna un klusa. Un pērkons kaut kur fonā aiz loga. Braucu mājās caur sastrēgumiem un dungoju pearl jam dziesmām līdzi.
Tāda ļoti sentimentāla sajūta. Man nekur vairs negribās iet šodien. Ieritināties dūnu segu ērtumos un paklusēt. Man šodien ļoti pietrūkst apskāviens. Samīļošanās. Fiziska tuvība. Darba neitralitāte un pustukš ofiss. Cilvēki noliekuši galvas strādā un stresaini klabina. It kā citas dzīves nemaz nebūtu. Un es nespēju tajā iedziļināties. Rīt visa diena augstskolā un man protams nekas vēl nav izdarīts. Un man tik ļoti negribās neko darīt. Kā lai saņemās tajos brīžos kad neko citu negribās. Kā tikai bezmērķīgi domāt, blenzt tālumā un dzert vīnu.
Tāds nedēļas vidus atslābums.

Pēc tādas pus negulētas nakts un celšanos ik pēc divstundām augšā, es aizbraucu uz darbu pavisam miegaina. Cauri visai miglai un lietum izbraucu un jutos kā ezītis miglā. Pāris kafijas. Aizmidzis skatiens. Un braucot mājās bija saules pielieta šoseja. Un skaļa mūzika. Domāju uztaisīšu salātus, iedzeršu ingvera tēju un braukšu uz sporta zāles baseinu. Lai savu ķermeņa saspringumu nomierinātu. Bet ah!!!!!!! Aizmigu savos komforta un dūnu segu ērtumos uz gandrīz divām stundām. Pamodos ar pilnīgu paniku, ka aiz loga jau bija tumš un nesapratu vai jau rīts vai vēl vakars. Mazie sirds darbības paātrinājumi. Pasēdēju, nomierinājos. Izgāju dārzā un ķiršu tabaciņu un paskatījos uz skaisto pilnmēness formu un aizgāju pēc vīna. Man šovakar neko daudz nevajag.

Esmu tagad tāda pilnīgi nekāda. (tās neplānotās pēcpusdienas snaudas vienmēr mani padara mazliet cranky un dažreiz vairāk kā mazliet).
Augstskolas darbi lai pagaida, prezentācijas lai pagaida. Man vajag pašai pie sevis šovakar atgriezties.

Man patīk vakari ar sevi, bet pietrūkst vakaru sarunas ar kādu. Padalīties dienas sajūtās un pieskārienos. Darbības vārdu funkcionalitāte.

Glāze šampanieša. Žurnālu kaudzīte. Vīrietis pavadīts ceļojumā uz Šveici. Tāds pilnīgs klusums. Pirmo reizi mūsu mājās es esmu viena. Nedēļa sev. Ir tik dīvaini. Kad ir pierasta klātbūtne. Kad ir pierasts vārīt divas kafijas no rītiem. Vakaros runāties un smieties. Un ierūmēties starp komprimisiem, savu laiku, laiku kopā, darba laiku. Tagad ir tikai tāds sev. Es. Man piemīt lieliska pašpietiekamība. Man nav problēmu būt ar sevi. Man patīk klusums. Bet, kad tā otra daļa ir prom un nebūs līdzās nedēļu, tomēr ļoti atstāj nopiedumu.
Tik daudz lietu sakrājušās ko padarīt. Bet šodien to visu atlieku. Salutināt sevi ar zemeņu skrubi, sejas masku un vannu. Ieslēgt apkuri un palīst zem sedziņas. Ieliet šampanieti, jo pēc vīna bija slinkums iet un šampanietis nāk no Francijas ceļojuma maijā. Lasu žurnālus. Skatos iekrājušos seriālus un domājos savā nodabā.

Ir tik ļoti dīvaini, kad izbijusi draudzene, kas divus gadus ar mani nav pārmijusi ne vārda un mūsu draudzības sabrukums bija diezgan neglīts un ļaunuma pilns, beidzot uzraksta. Tāds lēns salabšanas periods. Viņa vēlas satikties. Uzaicināju uz nedēļas nogales pasēdēšanu pie sevis un jā, tad jau redzēs. Man ir ļoti grūti salabt ar cilvēkiem, kas reiz ļoti saulauzuši sirdi. Bet es ticu otrajām iespējām. Un man gribās visu atstāt uz baltas un tīras lapas, nevis ar ļaunumu.


Man tomēr ir grūtības būt ar cilvēkiem. Un darbā tas sāk izpausties arvien vairāk. Tā tipiskā angļu pieklājība un aprunāša aiz muguras manī ir kaut ko salauzusi. Tā mazliet neatgriežami. Es vienkārši ticu, ka ir labi cilvēki pasaulē. Un tādu ir daudz. Un es tiešām domāju, ka pay it forward ir viena no lieliskākajām idejām un, ka visiem cilvēkiem vajadzētu vairāk domāt ar sirdi nevis prātu.

Esmu tik ļoti iemīlējusies agros rītos uz šosejas. Saules lēkti un migla. Viss lēnām mostās.

Vakari paliek arvien tumšāki un tumšāki. Siltas dienas pārvēršas vēsos vakaros. Vakari tiek pavadīti zem siltām sedziņām un uz dīvāna. Dažreiz tēju nomaina sarkanvīns. Dažkārt ir žurnālu lasīšana, dažkārt grāmatas vai lavandas vanna. Manī uzplaiksnī dažkārt tādi iedvesmas zibeņi un tad man vajag darboties.
Pirmo reizi pēdējo sešu mēnešu laikā or so nokrāsojot matus, man ar pirmo piegājienu pat iepriecināja tonis. Parasti sanāk pārāk spilgti vai pa tumšu, bet kaut kā mati noķēra to krāsu pareizi. Tāds silts vara kastaņtonis, kas saulē uzplaiknsī patīkami rižīgs. Manas rudens krāsas.
Divas nedēļas atpakaļ iegādājos savu pirmo braucamo. Pavisam nejauši atrasta internetā un uzreiz sapratu, ka tā ir mana. Pirmie kilometri tika braukti ar saspringumu (jo tomēr četru gadu pārtraukums ir bijis), bet paliek arvien labāk un drošāk. Mazas kļūmītes tiek pieļautas un aizvien nav pilna konfidence, bet ir labāk. Un man tik ļoti patīk tas spēks. Tā brīvība. Šodien nobraucām desmitiem kilometru pa english country sides ar nolaistu jumtu, vēju matos un skaļu mūziku. Vakardien tiku pie lieliskas, pavisam jaunas, vietējās grupas diska un tā ir tāda pilnīga rudens vakaru mūzika.
Darbā es lēnām plūstu un daru lietas savā nodabā. Staigāju apkārt. Klabinu. Ik pa laikam palasu. Priekšniecei apsolītā prezentācijas paka tā arī netapa šajā nedēļas nogalē, jo man svarīgāka bija saulaina rudens brīvība un skaļi smiekli. Par ko es īpaši arī neuztraucos, jo brīvdienas tomēr ir sev, nevis citiem. Ko es varētu arī nožēlot semestra vidū, jo augstskolas kursi ir atsākušies un darāmo darbu saraksts aug garumā un resnumā. Bet pagaidām es gribu tikai mierīgi ieritināties uz dīvana, pasūtīt takeaway un pabūt pinterest pasaulē vai jebko citu, tikai ne darbu vai augstskolu.
Tāds apmierināts laiks.

Ļoti pietrūkst kafijas garšas. Mana mīļā melnā kafija. Attiecības mazliet iepauzētas mums, kamēr es lēnām atkopjos. Tik stirpas galvas sāpes pēdējā laikā. Viss virzās pa ķermeni. Netiek ārā. No vienas ķermeņa daļas uz otru. Bet lēnām viss kustās. Joprojām gaidu rezultātus. No rītiem vīrietim uzvāru kafiju. Ieelpoju smaržu, kamēr mana ingvera tēja ievelkās.

Pa māju dzīvojot šodien tā īsti nemaz neko neēsmu izdarījusi. Pāris iekavēti seriāli. Karsta vanna. Olīvu sejas maska. Grāmata. Mazliet sevi esmu sakopusi un mazliet atkopusies. Vēl viena diena un mūsu rudens ceļojums sāksies. Sešas dienas skaistajā Lake District. Un pavisam iespējams augstākā anglijas punkta iekarošana. Ja vien man ķermenis ļaus. Ja vien ķermenis nepretosies. Man šīs svaiggaisa brīvdienas ir ļoti nepieciešamas.

Tāda maza un nogurusi esmu. Visas šīs nepārejošās sāpes mani tik ļoti fiziski nogurdina. Šodien tiku pie saviem enzīmiem un pirmo reizi nedēļas laikā esmu dabūjusi pusi porcijas ar ēdienu sevī. Koriandra un burkānu zupa. So far its working. Manī ir totāls enzīmu trūkums organismā kā izrādās. Aizvien gaidu ārsta zvanu par rezultātiem. Aizvien jūtos samocīta. Un ar priekšnieces piekrišanu šonedēļ strādāšu no mājām. Mierīga, bez cilvēku atmosfēra man varbūt pat palīdzēs.

Man ir ingvera tēja. Un tas šķiet mani pat nomierina. Aiz loga indian summer. Un dzīve joprojām notiek. Tikai ar mazāk mani dalībā.

Biju jau aizmirsusi cik silta duša no rītiem var būt atdzīvinoša. Pēctam kad puse nakts negulēta no sāpēm. Pēctam kad ir bijusi lieliska nedēļas nogale ar saviem miļākajiem cilvēkiem. Pēctam kad ir bijis ļoti daudz svaiga gaisa mežos. Prāts apmierināts. Šorīt jānodod testi slimnīcai un jāgaida iznākums. Mazā sirds ir mazliet uztraukusies. Mazliet par daudz.
Tas organiskais manuka honey krēms ir šķiet viens no mīļākajiem man. Tāda patīkama viegla smarža un manai sejai pat izskatās, ka ļoti palīdz. Way to go.

Man patīk dzīve no rītiem.

Organisms neļauj man gulēt brīvdienās. Saka ir jāceļās. Saka, ka nogulēšu. Manī darbdienu ritms ir ieslēdzies. Jau ap septiņiem vēlākais esmu augšā un gatava rosīties. Tāda pavisam auksta un vējaina diena. Tieši tāda, kad var mājās būt un neuztraukties par pasauli tur aiz loga.
Vakardien atrad peli pie mājas durvīm!!!!!! Man kā cilvēkam ar, kā izrādās, pavisam meitenīgiem instinktiem, spiedziens pa visu pagalmu. Nācu mājās caur pagalma dārza durvīm. Gaidīju pacietīgi mājās vīrieti, lai viņš ar to visu noņemtos. Vīrietis protams atnāk tik vēlu, kad ārā jau tumšs un ar peli neko nevar izdarīt. Jā, izrādās viņa pie manām durvīm atnāca nomirt. Why not! Maza baby field pele. Ar pavisam samocītu, slapju kažoku. Pārdzīvojusi gan jau resnā ginger kaķa uzbrukumu. (no hard feeling to gingers, I am one of them). Šorīt jau nabaga pele bija uz viena sāna un beigta. Oooohhhh. Pilnīgi asaras acīs saskrēja. Nezināju, ka manī var būt tāda empātija uz mazu, samocītu peli. Šobrīd viņa atrodas labākos medību laukos.
Šī bija pirmā reize gada laikā, kad ko tādu redzēju. Nezinu no kurienes viņa bija atdzīta un ko šeit darīja, bet manu ārdurvju lieveni atzina par labu nomiršanai.


On the other news, ārsts mani apskatīja. (Par servisu es labāk neizteikšos) Sāk šķist, ka ārstam ir spējas lasīt manas domas un redz man cauri, jo tik ātra un steidzīga vizīte man savu mūžu nav bijusi. Man tiešām bija sajūta, ka viņš no manis vienkārši grib tikt vaļā. Totālais laiks pavadīts viņa kabinetā 3 minūtes!!!!! Like seriously - 3 minūtes. Vismaz iedeva nosūtījumu analīzēm. Vismaz ideju līmenī ir skaidrs, kas man par vainu. Vēl tikai jāpārbauda un mazliet jāpagaida.