Pamodos ar tik lielisku enerģiju un sevis mīlestību. Gāju uz darbu un elpoju rudens pielijušo gaisu. Dzēru zāļu tēju. Mierīgi dzīvojos. Un tieši pēc pusdienu pārtraukuma sāka viss ķermenis sāpēt atkārtoti. Tā līdz asarām. Tā, ka paelpot mierīgi nespēju. Trīcošām rokām ņēmu un zvanīju ārstam un pierakstījos uz piektdiens pēcpusdienu. Will see body. Will see. Ko tu man vēlies pateikt? Es nevaru neēst. Ēst tikai salātus? Tikai svaigi? Sāpes tādas, kas no vēdera vidus aiziet līdz sāniem, tad līdz nierēm un tad pa muguru. Trīs stundu rūdījums. Braucu mājās, turot asaras un meditējot uz citām lietām. Ieritinājos midziņā un vairs ne pakustēt ne ko.
Tagad gan esmu atkopusies. Bet tā sāpju pēcgarša pa smadzenēm vēl dzīvo.

Citās sfērās -
Nedēļas nogalē kārtējo reizi sapirkos literatūras kalnus un grāmatnīcā pavadīju teju stundu. Visu apcilājot un palasot. Grāmatas lēnām kaudzītē krājas un lēnām lasās uz priekšu. Šis ir perfekts laiks lasīšanai. Un manai numeroloģijas grāmatai jābūt drīz klāt un varēšu es pievērsties citai smalkajai pasaulei.


Esmu mazliet nomocījusies. Ar visu. Piereģistrējos universitātes otrajam gadam. Izpētīju jaunos kursus. Vēl tikai jāuzzin būs jaunais grafiks un jāsaplāno sava dzīve ap to.

Man patīk dzīvot. Man patīk sajūtas. Bet dzīve var būt tik ļoti nogurdinoša. Ja ķermenis, kurš ir vajadzīgs neuzvedas un prāts kaut kur klaiņo pa kosmiskiem laukiem. Būs jāatsāk varbūt iet uz jogu un saunu. Tāda mentāla terapija divreiz nedēļā man noderētu.