28 Janvāris 2014 @ 20:54
 
Aizdomājos par to, ar ko varētu lepoties, ja šodien būtu jādodas uz citiem medību laukiem.

Diena dzīvo mani. Tad maināmies lomās. Es dzīvoju dienu. Bruģēju savu ceļu uz kaut ko vēl neapzinātu sevī. Brīžiem jūtos ļoti laimīga. Brīžiem manī ir visas pasaules skumjas. Tāds pavisam parasts cilvēks, vai ne?
 
 
( Post a new comment )
[info]kalnietis on 29. Janvāris 2014 - 21:40
Man šad tad uznāk tādas pārdomas.. cik sakārtota ir mana dzīve gadījumam, ja nu rītdien manis vairs nebūtu? Vai tas, kas paliek aiz manis, nebūs par apgrūtinājumu tiem, kam būs jātiek galā ar to visu? Mazliet pašam paliek baisi, cik mierīgi es par to varu domāt.
(Atbildēt) (Link)