Man šad tad uznāk tādas pārdomas.. cik sakārtota ir mana dzīve gadījumam, ja nu rītdien manis vairs nebūtu? Vai tas, kas paliek aiz manis, nebūs par apgrūtinājumu tiem, kam būs jātiek galā ar to visu? Mazliet pašam paliek baisi, cik mierīgi es par to varu domāt.