08 Janvāris 2014 @ 20:38
 
Mani tiešām kaitina, kad cilvēki strīdas par ikdienas sīkumiem – nenolaisti poda vāki, neizmazgātas krūzītes, nenopirkts piens.

Piebļautas sejas, aizcirstas durvis, mēmais šovs – tas viss tās neizskalotās krūzes un tukšās piena pakas dēļ.
Es zinu, man teiks – rutīna, neparedzēti rēķini, garas darba stundas un kaitinoši kolēģi darbā.
Es zinu, ko es teikšu pretī – neko.
Es tikai zināšu vienu – katrs kopā pavadītais brīdis ir pārāk dārgs, lai to notriektu strīdos par mēsliem.

Un tā es klausos apkārtējo strīdus - par nepareiziem skatieniem, nenopirktām lietām, nomestām zeķēm... Un es neko nesaku. Citu dārziņā man nav ko līst.
 
 
( Post a new comment )
sajūtu cilvēks[info]vacatio on 9. Janvāris 2014 - 11:49
Es vakar sacēlu traci par izdzertu vārīto ūdeni. Jo tad man bērnam nav ko iedot padzerties. Vai nu no krāna ( ko nekad nedaram) vai jāvāra, bet karstu jau nedos.

No malas viss vienmēr ir vieglāk.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
roskild[info]roskild on 9. Janvāris 2014 - 18:39
Jaa. Ir. Un kaa veel! Un taapeec tik kluseejoshi jaapiekriit.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)