Previous | Mem | Next
 
roskild
roskild
03 Janvāris 2014 @ 17:05
 
Cilvēkam nekad nav gana? Pat tad, kad sasniegtas virsotnes, atradīsies iztrūkstošais. Par maz naudas, par maz laika, par maz mīlestības.
Patiesībā ir pārāk lieli tēriņi, nepareiza laika plānošana un pārāk lielas ekspektācijas.
 
jau pačukstēja | gribu pačukstēt
 
( Post a new comment )
banderlogs[info]banderlogs on 3. Janvāris 2014 - 19:33
+1

Bet no otras puses - varbūt tādas virsotnes nemaz nav iespējams sasniegt un vienmēr tas iztrūkstošais arī ir? Varbūt nevajag censties sasniegt tās virsotnes, bet gan samierināties ar to, kas ir?
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
roskild[info]roskild on 3. Janvāris 2014 - 19:51
Samierināšanās ir tāds diezgan nesmuks vārds vismaz manās acīs. Es jau tikai tā vispārīgi te domājos. Apkārt skatos. Un man jau tas pats. Kā kaut kas viens sasniegts, tā vajag vēl un vēl un vēl. Gribas vairāk. Ak, mana cilvēka daba. Šķiet vienkārši ir jāsaprot, kas ir mirkļa iegribas un kas ir tas vajadzīgais patiešām.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
banderlogs[info]banderlogs on 3. Janvāris 2014 - 19:56
Man arī tā samierināšanās nepatīk, kaut kā asociējas ar cilvēku, kurš necīnas par saviem sapņiem, bet samierinās ar visiem štruntiem, ko dzīve dod.
Bet nu, ja vienmēr viss būtu okay, tad jau reāli dzīvē nekas nemainītos un mēs nekad negribētu pamēģināt kaut ko jaunu.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
roskild[info]roskild on 3. Janvāris 2014 - 21:28
jā, tā kaut kā.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)