03 Maijs 2012 @ 20:49
 
Esmu nogurusi. Ne tikai no apkārtējās pasaules, bet galvenokārt no sevis pašas. Un tas, manuprāt,ir viens šausmīgs patiesības mirklis pie kura nonākt. Pat nepamanīju, laigan jutu ar visiem nervu galiem. Pārāk daudz iekšā visa, bet nevaru izdabūt. Nevaru pat izrakstīt. Šovakar es gribu aizmigt un nemosties ilgi, ilgi. Es nevēlos just.
Esmu kā tāds miglā apmaldījies ezītis, kurš meklē savu lācīti. Tā lūk.
Bet ceļš tik miglains un tumšs, ka turpinu maldīties.
 
 
Noskaņojums: miglā apmaldījies ezītis
Mūzika: "novēlu tev sevi un ceru uz tevi"
 
 
( Post a new comment )
magnolia[info]magnolia on 3. Maijs 2012 - 23:07
varbūt nevajag tik daudz sevī ..rakņāties? tā es kādreiz darīju un tas tikai ieveda dziļākā mežā. psihoterapeits varētu līdzēt, ja trāpās īstais!
(Atbildēt) (Link)
magnolia[info]magnolia on 3. Maijs 2012 - 23:12
P.s.
jo vienatnē sevi salāpīt grūti.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
roskild[info]roskild on 4. Maijs 2012 - 09:53
Re: P.s.
Taa gan ir jaa! Vienatnes psihoterapija nepiekaa laba nenoved. Esmu jau kaut kur sava celja saakumaa. Vajag vienkaarshi kaadu patstaaviigu draudzinju ar ko runaaties tajos briizhos kad gribaas sevi izraknjaat liidz galam. Nu kaa eziitis ar laaciiti.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)