Kaut kas manī beidzot iekustējās. Kaut kas uz rudeni manī ir atdzimis. Pēdējās dienas esmu ļoti iegrimusi numeroloģijā un sevis šifrēšanā. Skatos, lasu un pētu. Es atceros, pirms kādiem 12 gadiem, kad biju pavisam jauna un neko no lielā "veseluma" vēl nesapratu, es pētīju grāmatas mammas grāmatu plauktā un atradu kaudzīti par numeroloģiju. Toreiz pierakstīju pilnas klades, bet tas īsti neko nenozīmēja sevī pašā. Atceros, kad viss tā ļoti sakrita ar toreizējo laiku. Visi dzīves cikli un tulkojot iekšējo matricu tik māju ar galvu. Bet līdz galam jau "zaļā" galva neko nesaprata.
Un tagad, pēc vairāk kā dekādes, es sēžu savā darbistabā un jūtos kā atgriezusies laikā. Un tieši tāpat kā toreiz, viss tik ļoti atbilst man. Tik precīzi definēts tieši šis moments un dzīves cikls. Cenšos izprast savu iekšējo un ārējo matricu. Vislielākais pārsteigums man bija par karmisko skaitli. Tik precīzi nodefinēt es nebiju spējīga gadiem. Tāds sevī pazudis bērns. Gribās palasīt vairāk. Saprast vairāk. Salikt pa plauktiņiem. Nav jau tā, ka pilnībā jāpārņem tas viss un jāpieņem, bet ar "open-mind" un gaišumu, tas viss liekās tik saprotams. It kā šis visas zināšanas un sapratne manī būtu bijusi gadiem ilgi un tikai tagad atmodušās. Ir tik dīvaini, kad tik daudz sakritību un identificēšanās. Tāda maza brīnumdaļa, tumšiem un lietainiem rudens vakariem.

Pēdējo nedēļu laikā kaut kas ir pilnīgi sabojājies un nogājis greizi manā ķermenī. Kaut kas tik ļoti ķermenim nepatīk un kaut kādā veidā esmu nodarījusi pāri. Vēdera sāpes un neizturama dedzināšana teju katru otro dienu. Mamma atsūtīja profilakses zāles un viena mēneša kursu, lai mazliet vairāk balansētu visu. Tad nu vismaz pēdējās dienas vairs nav tik traki un gluži pat dzīvojami. Tomēr tās iekšējās, nepatīkamās sāpes vēl sajūtu līmenī dzīvo. Nekas neko neuzrāda, esmu izlasīju dažādu slimību aprakstus, bet neviens no tiem nav tas, kas manī notiek. Dzeru zāļu tējas un detoksēju sevi ārā. Seja arī noklāta sāpīgiem un nepatīkamiem izaugumiem. Pilns ar baktērijām manī ir uzradies. Un vienīgā saprātīgā ideja ir, bojāta iekšējā zarnu un kunģa kārta. Kas pats par sevi jau izklausās briesmīgi. Bet es turos. Cenšos izprast cēloņus un saprast, kas ir nogājis greizi. Vislabākais risinājums šobrīd šķiet uzturā lietot vismaz 80 procentus alkine produktus un tikai 20 procentus acid produktus. Esmu izpētījusi tik daudz literatūrs un šis šķiet vissaprātīgākais. Reducēt skābes līmeni sevī. Ķermenis kaut ko pieprasa un kaut kas trūkst.
Lēnām sāku atteikties no visām sadzīviskajām lietām, kurās ir iekšā ķīmija. Ķermeņkopšanas plaukts jau ir viss izrevidēts. Princips - less is more - from now on. Laigan kosmētiku pats par sevi ikdienā daudz nelietoju. Aprobežojos tik vien kā ar bb krēmu, skropstu tušu un lūpu balzāmu, bet viss pārējais jau tomēr paliek. Losjoni, dušas želejas un šampūni utt. Kad es tā patiešām sāku iedziļināties, kas ir to visu produktu sastāvā, es gandrīz paģību. Nav brīnums, ka mans ķermenis jūtās tik ļoti nelaimīgs. Esmu sarakstījusi lietas no kurām noteikti ir jāizvairās un mēģināšu atrast aizstājējus ar tikai dažām sastāvdaļām. Un aizstāt daudz ko ar tradiconālajām metodēm - home made stuff. Bet tas man vēl ir jāpapēta.
Gribu vairāk organisko un zaļo. Gribu atpakaļ pie dabas. Atpakaļ pie sevis. Tā ir mana vislabākā vieta. Laimīgs ķermenis. Apmierināts prāts. Mierīga es.