Kaut kas manī beidzot iekustējās. Kaut kas uz rudeni manī ir atdzimis. Pēdējās dienas esmu ļoti iegrimusi numeroloģijā un sevis šifrēšanā. Skatos, lasu un pētu. Es atceros, pirms kādiem 12 gadiem, kad biju pavisam jauna un neko no lielā "veseluma" vēl nesapratu, es pētīju grāmatas mammas grāmatu plauktā un atradu kaudzīti par numeroloģiju. Toreiz pierakstīju pilnas klades, bet tas īsti neko nenozīmēja sevī pašā. Atceros, kad viss tā ļoti sakrita ar toreizējo laiku. Visi dzīves cikli un tulkojot iekšējo matricu tik māju ar galvu. Bet līdz galam jau "zaļā" galva neko nesaprata.
Un tagad, pēc vairāk kā dekādes, es sēžu savā darbistabā un jūtos kā atgriezusies laikā. Un tieši tāpat kā toreiz, viss tik ļoti atbilst man. Tik precīzi definēts tieši šis moments un dzīves cikls. Cenšos izprast savu iekšējo un ārējo matricu. Vislielākais pārsteigums man bija par karmisko skaitli. Tik precīzi nodefinēt es nebiju spējīga gadiem. Tāds sevī pazudis bērns. Gribās palasīt vairāk. Saprast vairāk. Salikt pa plauktiņiem. Nav jau tā, ka pilnībā jāpārņem tas viss un jāpieņem, bet ar "open-mind" un gaišumu, tas viss liekās tik saprotams. It kā šis visas zināšanas un sapratne manī būtu bijusi gadiem ilgi un tikai tagad atmodušās. Ir tik dīvaini, kad tik daudz sakritību un identificēšanās. Tāda maza brīnumdaļa, tumšiem un lietainiem rudens vakariem.