Aizdomājos par to, ar ko varētu lepoties, ja šodien būtu jādodas uz citiem medību laukiem.

Diena dzīvo mani. Tad maināmies lomās. Es dzīvoju dienu. Bruģēju savu ceļu uz kaut ko vēl neapzinātu sevī. Brīžiem jūtos ļoti laimīga. Brīžiem manī ir visas pasaules skumjas. Tāds pavisam parasts cilvēks, vai ne?