Iegāju pa ilgiem laikiem iekš draugiem.lv. Jēziņ. Uztaisīju mini satīrīšanu un uzkopšanu. Daži eksemplāri tādi, kas nav vismaz seši gadi satikti. Kur nu vēl runāts. Prom. Visu to prom. Man nav vajadzības ziņkārīgi lūkoties viņu dzīvēs. Ja pāris gadus nav runāts, nav satikts vai uzrakstīts..tad tīram prom un kaut ko jaunu vietā. Ja godīgi, pa šo laiku šķiet esmu attālinājusies no visa vēl vairāk. Katrs gads vairāk prom ir arī vairāk prom no cilvēkiem. Mani vismīļākie ir pa visu pasauli izmētāti. Varu braukt ziemeļblāzmu lūkoties uz Norvēģiju. Uzpīpēt uz Amsterdamu. Pilsētu baudīt Briselē. Un tā tālāk. Dzīves cilvēki lēnām mainās un nomainās. Es aizvien meklēju sev draudzību. Tādu, kad var uzrakstīt nakts vidū. Tādu ar ko papļāpāt. Bet viss jau būs. Es vēl neesmu tikai līdz tam nonākusi. Un šī ņurkstēšana arī nepiekā nenovedīs.
Es vienkārši iztīru savas virtuālās telpas un atstāju vietu jauniem nospiedumiem.