Esmu ar iesnām un sāpošu kaklu, ievēlusies mājās no koledžas. Satinusies segās - stutēju sevi un mīļoju sevi.
Elpošanas prasmes ir pazudušas un ir tāda sajūta it kā smoku.
Šķiet vienīgais risinājums manai nabaga personībai būtu likties zem sedziņas un pačučēt. Ah, vēl no rīta šajā laikā domāju, cik labi būs atnākt mājās un padarboties savā nodabā, jo nebūs agri jāceļas. Paldies dzīve, sapratu, šāda brīvība man vēl nepienākas. Jāiet vien būs gulēt tās visas deviņas stundas, nevis radoši jāpadarbojas.