Es tik ļoti jau biju aizmirsusi par agru rītu esamību. Šķita, ka visa pasaule sākas tikai tad, kad esmu nogulējusi vismaz desmit stundas un lēnām padzērusi kafiju. Lēnām iegājusi dušā un lēnām sevi sataisījusi. Tagad man ir jāiemācās sevi izaudzināt mazliet. Šodien vēl tā, šodien man pieteicās aizvedējs. Bet rīt jau būs jāceļas vēl mazliet agrāk. Taisni vai nesaprotu, kā lai iemāca sev gulēt mazāk nekā esmu pieradusi. Bet tas ir tikai sīkums, salīdzinājumā ar to,ka šodien es sāku strādāt pavisam jaunā vietā. Un manī ir ieslēdzies jauns azarts un jauns challenge. Jo papildus full time darbam man ir jāpieveic part time studies un part time sporta aktivitātes. Tā nu es turpmāk starp visu dzīvošu. Un tas šķiet ir daudz labāk, kā dzīvot kaut kur starp sevi un Viņu. Tie ceļi jau tāpat mūs saved kopā. Kādās krustcelēs vai ceļa galos.

Braucu mājās no darba ar vilcienu. Vēroju aitas ganāmies pļavā, dzeltenus laukus un saule spiedās acīs. Tāds mierīgs mirklis. Kad varētu braukt vēl ilgi, ilgi. Bet tikai viena pietura un esmu atpakaļ. Šodien manā kontā ir, iepazīšanās ar jaunajiem darba apstākļiem un cilvēkiem,maldīšanās pa staciju (bet redz, atlika vien pajautāt veseliem četriem dažādiem cilvēkiem, kas man tagad jādara un kur man tagad jāiet, kad iekāpu arī pareizajā vilcienā, jā, šajā gadījumā esmu pilnīgi kā no citas pasaules, jo pilnīgi vienmēr esmu bijusi visur ar mašīnu, un tā pilnīgi lazy) vismaz secināju, ka esmu pietiekami spējīga, lai atrastu savu ceļu un tiktu galā arī viena pati. (to brīdi, kamēr es ārā apcerīgi stāvēju un smēķēju cigareti un domāju, kā man tikt mājās, es izlaidīšu) jā, jo šorīt viss cits likās daudz svarīgāks, kā saguglēt to, kā tikt mājās. Te nu parādās mana lielā apķērība. Tomēr viss jau ir labi.
Iemidzinu sevi ar karstu kumelīšu tēju. Un ļaujos pilnīgam klusumam, kā pa brīnumu, arī sevī pašā. Laikam jau tas ir tieši, kas bija vajadzīgs, darbs saulainā ofisā, ar milzīgiem logiem, kafijas krūze blakus un mūzika austiņās. Papildus studijas, ēst gatavošanas, sevis kopšanas un atdzīvināšanas. Mana lielā pēdējā laika misija. Atrast ceļu atpakaļ pie sevis. Jo tie pārējie pasaules ceļi mani tik ļoti nebiedē.