Es tik ļoti jau biju aizmirsusi par agru rītu esamību. Šķita, ka visa pasaule sākas tikai tad, kad esmu nogulējusi vismaz desmit stundas un lēnām padzērusi kafiju. Lēnām iegājusi dušā un lēnām sevi sataisījusi. Tagad man ir jāiemācās sevi izaudzināt mazliet. Šodien vēl tā, šodien man pieteicās aizvedējs. Bet rīt jau būs jāceļas vēl mazliet agrāk. Taisni vai nesaprotu, kā lai iemāca sev gulēt mazāk nekā esmu pieradusi. Bet tas ir tikai sīkums, salīdzinājumā ar to,ka šodien es sāku strādāt pavisam jaunā vietā. Un manī ir ieslēdzies jauns azarts un jauns challenge. Jo papildus full time darbam man ir jāpieveic part time studies un part time sporta aktivitātes. Tā nu es turpmāk starp visu dzīvošu. Un tas šķiet ir daudz labāk, kā dzīvot kaut kur starp sevi un Viņu. Tie ceļi jau tāpat mūs saved kopā. Kādās krustcelēs vai ceļa galos.