Lietaina diena. Mājās sēdēšanas diena. Esmu šodien slinkumiņš. Tāds, kurš vēl pat nav īsti izrāpies no pidžammas ārā. Toties mati ir piekrāsoti un brokastis uztaisītas. Nevarētu teikt, ka šodien es esmu īpaši progresīva bijusi savās darbībās. Sēžu ar vilnas zeķēm kājās un lasu par organisma attīrīšanas kūrēm. Klausos kaut kādu shitty radio programmu un īsti nezinu kā sevi nodarbināt šādā lietus`n`slinkum dienā.
Es domāju par to, kāpēc tik ļoti bieži ir tā, ka es pametu iesākto. (es gan nedomāju tādas pavisam lielas un svarīgas lietas, bet visādas self inspiration idejas) Tajā brīdī, kā prātā ienāk jauna idejiedvesma, vecā tiek aizmirsta un pabīdīta malā un tad nu istabā krājas visādi iesākti projekti un lietas. Tas laikam man ir tāds vājais punkts. Varbūt vienkārši vēl nav atrasta tāda lieta, kas patiešām līdz galam aizrautu.
Vienīgais, pie kā es patiešām pieturos ir skriešana. Un katrs noskrietais kilometrs tā palīdz. Tik ļoti liels vieglums. Un nekādas domas vai lieku emociju piesārņojumi. Tikai es, daba un mūzika austiņās. Neko diži vairāk man tādos brīžos nemaz negribās. Vienalga vai līst, vai snieg. Tur es sevi izlieku. Tagad gan kāda pusotra nedēļa ir izlaista. Un par to man ir liels kauns pašai pret sevi. Bet nomierināšu savu sirdsapziņu rīt.