|
septembris 28., 2019
 | 14:24 joprojām sāp tā pirms pusotra gada papistā atmiņas karte ar dafigā bildēm. kā es viņu varēju papist. nu kā. man bija faking seifākā vieta, aizskrūvējama plastmasas kastīte sērkociņiem, un es to sd karti ielieku bikšu kabatā. nu jēbal. vispār besī, tas bija periods, kad pazūd visdažādākās lietas, un tu esi gatavs iet atpakaļ - trīs stundas katrā virzienā. lai tikai piestātu vairākās vietās, kur biju piestājis, un varbūt pacēlis kāju vai kā, un atstājis. un atkal ejot to pašu gabalu, bet tukšām rokām pa stulbu lietu un tumsu, no less... un nekas neuzradās. pase, atslēdzās telefona lādētāja ports, mugursomas raincover, atmiņas karte, kamera, koferis, izjūk tupeles, vilcienā atstāta ādas jaķele, norauti riteņi otram koferim
šorīt no darbavietas konteinera (tiek izmēzta viena no noliktavām) savācu trīs alus kastes. es nezinu, ko ar viņām īsti darīt (nu, var pataisīt par soliņu, internets diži nepalīdz), bet hei.
|
Comments:
| From: | (Anonymous) |
| Date: | 29. septembris 2019 - 17:32 |
|---|
| | | (Link) |
|
🙏 īsti vīri bekapus netaisa. bet varbūt tomēr vajadzētu. |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |