|
septembris 4., 2018
 | 19:52
pa visiem šiem velodarastijas gadiem beidzt noplaukšķēja riepa. skumjas-bezspēcība-pāris gadu vecs ptsd-neizlēmība ko darīt.
pagāja stunda, beidzot izšķīros par vienu no trim nejēdzīgajiem variantiem, atstāt velo centrā, braukt mājās un varbūt kaut kā tikt uz alfas gandru. pagāja vēl pusstunda, palika drusku labāk. gandrīz raudāt gribas joprojām. par ko? par ~30eiro vērtu pierādījumu, ka dzīve ir sūds?
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
