|
oktobris 26., 2016
 | 16:08 - peldošie-ceļojošie pt. I
ja reiz ir tādi precedenti kā turpinājums dailē un tie pāris vārdi aprakstā kā temats vienai sarunai trolejbusā pirms četriem gadiem, tad nācās sabojāt kādu otrdienu.
jau pats pirmais skats ar divām klavierēm, lustru un skatuves gala radiatorus aizsedzošajiem dūmiem likās kā izrāde pati par sevi, tāpat kā piecinieka uzrāpšanās "Dzejā". vēl skats atādināja vannasistabas skatu cerību ozerā, kur tika turēta lustra. (paskatījos bildē, ozerā tā lustra tāda neglīta izskatās, bet moška mēģī ir noķerta neglīta lustra)
diskleimeris: man drusku visu laiku besī maija apine, un viņa protams ir pirmā, kura iznāk uz skatuves. tad es kādu mirkli (kā jau vienmēr) nevaru atšķirt sieviešu vārdus, vecišķo apines&daudziņa attiecības un kādēļ broka ceļ trauksmi, bet ok. kā arī vismaz pirmajā cēlienā upenieka vārdus nespēju izšķirt vienu no otra, nav jau nekāds rondo, ar mikrofonu pie sejas.
jā, no klavierēm tiek izspiests viss, ko vien tur var izspiest (gulta, deju ķermeņi Pūcē, telefons, spīdzināšanas rīks, laiva - te gan nevar saprast, vai airēšana apzināti joprojām nav sinhrona), pole ar samīti savās sīklomās mani diezgan pārbiedēja, broka ar kļaviņu sandru tik tik, tagad gribas teikt smieklīgas, bet zālē sēžot - iekorpulenti izsmalcināti ievīstītas, pārpilnas ar alternatīvi izteiktu aizrautību.
pirmais cēliens dikti aizraujošs nebija, un palika diezgan obvious, ka žāvājoša un nesmejoša blakussēdētāja aiztinās un pats arī mazliet apviļāju tādu domu. bet nē, otrajā bija totāla eskalācija, pat atrisinājums (hehe, rīgas daļa - un kā izmainās spēles laukums, kad skatuve tiek sašaurināta ar to aizkaru) un ļoti skaidrs nolasāms nosaukuma izskaidrojums. drusku palika apnicīgas divas nastavševa dziesmas kas sāka iet uz riņķi ar ļoti līdzīgiem akordiem. vēl ir pavisam agrīna geju interakcija.
kaut kas jāpasaka par keišu, bet nez kas, jo ilgi pētīju, vai tas galvvidus ir pliekans pa īstam vai drusku apslēpts. joprojām paliek sajūta ka viņš bija tāds undercover oficieris. vēl daudziņa mutvārdu izteiksmē likās zināmas paralēles ar treibergu. tērpi smuki un visu laiku gaidīju zariņu.
kā arī starpbrīdī bija samērā maģisks skats pa logu - pagalmā tumšs, un pirmā stāva logos deg gaisma, stāv gāga tenktopā un kaut ko darās.
mūžīgie peldošie ceļojošie:
redz, ko nozīmē slava - nav vajadzīgas vizītkartes
man pietiek ar jūsu smaidu, stāju lai kur jūs arī atrastos.klavieres - gulta, izspiešanas rīks, airi, deju ķermeņi, telefons
jūs taču neskaitāties, brokas dziedājumi un samītis, upenieka balss
es bookingā vairs negribu spēlēties, jo tur ir visi mani kartes dati.
tur raksta beigas un raksta kaislības jaunas
|
|
|
|
