marts 14., 2020
| 12:45 bija monikas beluči sapnis. viņa man iedeva savu e-pastu (inboxā), un katrā no pastkastītēm - izejošajām un ienākošajām - bija tikai viena vēstule. izejošo neatceros, ienākošā no vecākiem. ā vot, varbūt lieliem, sarkaniem burtiem bija daži izraksti no mūsu iepriekšējām sarunām. es kaut kur to atcerējos, bet tas bija pārāk labi, lai būtu patiesība.
vēl, protams, bija arī kaut kāds vidusskolas klases saiets, un ar salūzušu mašīnu un bez naudas (to streļījot benzīntankos) centos aizbraukt līdz jaunjorkai.
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |