|
februbaars 8., 2017
 | 14:47
aizmigu divos, pamodos 4:15, drusku slāpst, drusku karsti. pēc intensīva sapņa galvā riņķoja tikai teksts "tur raksta beigas un tur raksta jaunas kaislības", kuru ierakstīju telefona piezīmēs.
pamodos septiņos, 20min mēģināju aizmigt vēlreiz, bet nekā. tas sasodītais aukstums, koka māju kūpošie dūmeņi un pāris teksti kirlicā blakus fabriku augšējo stāvu logiem, kuri ir nostājušies priekšā saulei. mmja.
pa ielām staigājot, vienīgās domas klaiņo ap skapī stāvojašajām treniņbiksēm un to kā kaut kur pēc staigāšanas sasildīties. vai turpināt skaitīt vietas, kuras šoziem vēl nav salušas. nu no šī saraksta ir izsvītrota piere, vēders (starp luksoforiem, kuros sabāzt kreklu biksēs) un zobi.
kā arī nāca smiekli skatoties uz savādiem cilvēkiem, nu piemēram gastronoma pārdevējām, kuras runā tikai krieviski, trim satuntulējušām tālaustrumietēm, čaļa kas ejot no brīvības pieminekļa līdz radissonam, uz pāris sekundēm pagriezās pret autobusa pieturām, palūkojās uz pieturas nosaukumu vai pieturošajiem autobusiem un devās tālāk. tā sešas reizes. vai kafejnīcu/kebabnīcu darbinieki, kuriem no rīta nav ko darīt. anyway.
rīt domāju pie čomska esošajā lombardā nopirkt kaut kādu nokiju, pirms par pārdesmit nāksies labot aifonu. pie albumiem, kuri zināmi bija jau sen, bet, izrādās, ir lieliski no sākuma līdz beigām, pievienojas belles un sebastjāna "dear catstrophe waitress". kā arī rimi satikts un uz pussekundi pārmīts skatiens ar andreju volmāru. dikti vecs izskatās un pieklibo arīdzan.
skan: belle n sebastian - get loose
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |