|
septembris 11., 2016
 | 01:20 - pakļaušanās jrt
pa divām dienām visi redzējuši, visiem viedoklis, tā ka īsti ko teikt nav?
dienvidū aizbraucām uz ģimenes viesībām, pēc pāris h aizņēmos riteņus un paspēju pat centrā izprintēt biļeti.
nezinu, viss garām. kā pēdējām izrādēm populāri - ar mikrofoniem. znotiņš jauks, viena līdzpilsone minēja arī krūmiņa vizuālo tēlu - jā, nebija slikti. tiesa, tieši tajās vietās ar krūmiņu un razumu man nāca virsū tāds labs miegs, kā pubertainam tīnim stumstumā vai melnajā pienā. dejotāju gurni arī nebija slikti, tāpat kā galvenā varoņa rakšanās zem spilveniem vai spilvenu musulmaniskošana. ā, keišs arī, protams. un beigu scēnas ar mistiskām sievietēm parandžās. smieklīgi likās tas viss.
mjā, līdz ar to pozitīvi atzīmējo lietu klāsts četrarpus stundās izbeidzas. vai par godu šādiem iestudējumiem to teātra raidījumu sauc par "teātris.zip"? pēdējā cēlienā tās grāmatas "10jautājumi par islamu" citēšana likās kronis visam - "oriģināla un skaista valoda" un tik loka ārā salikteņiem pilnus tekstus cik islāmā viss labi. sapratu, sapratu jau.
jā, uz sitienu vienīgā reize, kad viedokli par izrādi ietekmē galvas dulnums no zāles bezgaisa, bet eh, būtu tur ko ietekmēt.. izrāde dzeja jau parādīja, ka pāris cilvēkiem uzejot uz skatuves un neko nedarot vien veidojas izrāde.
varēju jau laisties lapās, bet ko darīt, andrejsalā sūkt aliņus līdz izrādes beigām vai braukt atpakaļ uz viesībām neredzot beigas? nē taču. galva joprojām sāp. gribēju aiziet uz balto nakti, bet nu jau kā 8. gads, kad gribu iet, un bijis esmu tieši vienreiz. ko es vienos aukstā rīgā darīšu, lietas bija ieplānotas ap 23-1. lai gan nacionālais, hmm, fuck. nē, izdzeršu tēju un lūzīšu.
|
| 13:10
pārkvalificēju istabu par memoriālo muzeju.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |