|
apriils 28., 2016
 | 23:05 - jrt l. klusuma darbnīca
ko es varu pateikt par šito.. nu, pavienkāršs darbs (labi, ka nesēdēju tuvāk), trīs opji ar lielākoties ļoti parastiem dialogiem un repliku stiliem pavada dienas uz terases, pieminot apkārtesošus un pārsvarā mirstošus vai tiem līdzāsesošus, taču neredzamus cilvēkus. un pasaules apceļošanas plānus. kādu brīdi gaidīju uzrodamies kādu sievieti, bet nekā. varbūt tāpēc, ka katram pārāk sava gaume. vienīgās iedziļināmās lietas bija jūrā klīstoša kuģa sasaiste ar terasi un pāris latviskai videi svešie izmantotie salīdzinājumi vai epiteti un kara pieminēšanas.
gāga kas gāga, krūmiņš otrajā cēlienā sāka kļūt krasta līmeņa maigains, bet znotiņš šur tur izklausījās kā no klausāmgrāmatas/jāpa klases izlīdis. mūzika feina, man atsit paskālu komeleidu, 40 gadniecēm amēlijas saundtreku.
a dūmus un grozošu skatuvi jrt nebiju manījis. ko es tikko redzēju?
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |