|
detsembris 5., 2015
 | 00:07 - jrt aspazija
"paveicās", ka kāds aktieris esot saslimis(pirms izrādes beidzot uzzinu ka isājevs), tādēļ bija iespējams mielastu iemainīt pret kaut ko citu, un lēmējorgāns izvēlējās aspazijas izrādi.
protams, turpinu uz izrādēm ierasties tik maz informēts cik vien var būt.
vienīgā zināšana par raiņa/asp daiļradi ir tie 16 raiņa dzejoļi no strāvokļa albuma. viens no tiem tika iegaudots(šī vārda nudien sliktākajā nozīmē) izrādē no shipsi puses - senas aukles dziesma, kas patiesībā bija mīļākais skaņdarbs no tā albuma.
tātad, par spīti mazajai zināšanu bagāžai par saitēm starp visādiem ziemeļniekiem, stučkām, dorām un hujzin ko vēl, izrādē attēlotie attiecību virzieni ap r/a duetu, kas viens no otra tika atdalīti ar dzejas rindām, bija diezgan skaidri noprotami un savietojami uz hronoloģiskās laika līnijas.
tāda viduvēja izrāde, jo nebija nekā tāda, kas izcēlās pozitīvā nozīmē, kā arī nekā tāda lēta vai prasta, kā dēļ vajadzēja novērsties no skatuves.
esmu mazliet vīlies, ka mirstošajam rainim nebija kails galvvidus, toties aspazija izskatījās diezgan sievišķīga un ivars krasts mazliet reabilitēja savu nepārliecinošo spēli grenholmā.
videoprojekcijas, kas dažās izrādēs ir vienīgā lieta ko būtu iespējams uzteikt, bija diezgan savdabīgas.
atkarībā no ainām, tika rādīts - 360gr. skats pa JRT aizskatuvi, visu ēku kopumā, rīgu no putna lidojuma, kaut kādas dzīvojamās platības. tehnikā starp grayscale, autocad un pikseļainu attēlu.
ap izrādes vidu izvēlētais projekcijas attēls ar notiekošo ainu sāka pajukt, tomēr uz beigām tas atjaunojās.
jo tieši tur, kur dzīvojamās telpas projekcijā ir durvis - durvis bija arī uz skatuves.
nevaru atminēties cik esmu licis iepriekšējām izrādēm, bet kāds 6, 5 vai 7 / 10
izrādes starpbrīdī elpojot sarunbiedres dūmus, kas mijās ar vagīnu popa albuma detaļām garām aizripoja cibiņs ar zaļu pleca somiņu
jushanaas liimenis:: accomplished
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
